Proteīni jeb olbaltumvielas. Visu organismu proteīni sastāv no 20 aminoskābēm ar dažādām fizikālām un ķīmiskām īpašībām.
Aminoskābes - organiskās skābes, kas satur vienu vai vairākas aminogrupu (NH2 – grupas). Aminoskābes ir proteīnu celtniecības materiāli. Šodien zinātniekiem ir zināmas apmērām 200 dažādu aminoskābju, tomēr dzīvā organismā tieši kombinējas 20 aminoskābju.
Ir trīs simbolu un viena simbola kodi, lai apzīmētu katru no 20 aminoskābēm:Aminoskābes proteīna molekulā savieno peptīdsaites. Divas vai vairākas kopā savienotas aminoskābes veido peptīdu, bet peptīdsaitēm saistītas daudzas aminoskābes ir polipeptīds. Proteīns var būt veidots no vairākām polipeptīdu ķēdēm, un tajā var būt ļoti liels skaits aminoskābju momēru.
Polipeptīdus un proteīnus aminoskābes ir savienotas ar peptīdsaitēm. Proteīna molekulas formu nosaka aminoskābju secība. Daži proteīni ir enzīmi, kas paātrina ķīmisko reakciju norisi.
Enzīni jeb fermenti ir bioloģiskie katalizatori, kas paātrina ķīmisko reakciju norisi šūnās. Glikozes saturu asinīs regulē hormons insulīns. Proteīns hemoglobīns transportē asinīs skābekli. Šūnas plazmatiskās membrānas proteīniem ir dažādas fermentatīvas un ar vielu transportu saistītas funkcijas.…