Dabā viss sastāv no sīkām daļiņām - atomiem, kas veido molekulas. Atoms savukārt sastāv no protoniem, neitroniem un elektroniem. Daļa no šiem atomiem ir nestabili, tādēļ notiek pārvērtības, kuru rezultātā izdalās jonizējošais starojums - saukts par radiāciju. Dabā pastāv divu veidu starojumi - nejonizējošais un jonizējošais. Pazīstamākie nejonizējošā starojuma veidi ir siltums, gaisma, radioviļņi u.c.. Jonizējošais starojums ir elektromagnētisko viļņu vai augstas enerģijas daļiņu plūsma, kas spēj izmainīt atomu, molekulu un līdz ar to arī ķermeņa šūnu struktūru.
Radiācija var mijiedarboties ar jebko savā ceļā, piemēram, cilvēka audiem, gaisu un ar gandrīz visu, kas ir apkārt.
Kodoldalīšanās procesos ik sekundi sadalās liels atomu skaits, šo sadalīšanos mēra bekerelos(Bq) 1 sadalīšanās 1 sekundē ir 1 Bq.
Radioaktivitāte ir varbūtējs notikums, tas ir, nevar noteikt patieso sabrukšanu vai izmaiņu konkrētā atomā. Tomēr tā kā pat nelieli vielas daudzumi satur daudzs miljonus atomu, ir precīzi likumi, kuri paredz radioaktīvo vielu paraugu sabrukšanu.
Šajā grafikā ir parādīts radioaktīvo vielu pussabrukšanas periods. Grafiks parāda vielas radioaktivitāti pēc dažādie laika sprīžiem un šī tabula dod iespēju aprēķināt pussabrukšanas periodu. [10;234]
…
