PUSSABRUKŠANAS PERIODS (T1/2) - katra ķīmiskā radioaktīvā elementa raksturojošs parametrs - laiks, kurā konkrētā viela, tās atomu kodolu sabrukšanas rezultātā, zaudē 1/2 no sākotnējās masas, pārvēršoties citā elementā ar mazāku kodola masu.
Dažādiem radioaktīvajiem elementiem T1/2 var būt ievērojami atšķirīgs - no sekunžu daļām līdz vairākiem gadsimtiem. Piemēram, zinot radioaktīvā oglekļa izotopa pussabrukšanas periodu un šī ķīmiskā elementa daudzumu dzīva cilvēka organismā, arheologiem iespējams noteikt izrakumos atrasto apbedījumu vecumu.
Savukārt radioaktīvu vielu nekontrolēta vai ļaunprātīga izplatīšanās vidē rada radioaktīvo piesārņojumu. Tas var notikt ar šķidrumu, putekļu vai gāzu starpniecību, kā arī radioaktīvu metālu un to saturošu minerālu klātbūtni. Radioaktīvais piesārņojums atšķiras, piemēram, no ķīmiskā ar to, ka pēdējo iespējams likvidēt (degazēt) ķīmiskas iedarbības rezultātā. Radioaktīvās vielas nav iespējams neitralizēt, pārvērst, apturēt to atomu kodolu sadalīšanās procesu ne ķīmiskas reakcijas rezultātā, - ne ar ūdeni, ne uguni. Radioaktīvo piesārņojumu, ja vien tas fiziski iespējams, var lokalizēt un saindēto substanci "apglabāt" vai arī jāgaida līdz atomu sabrukšanas procesa rezultātā būs radies svins un hēlijs. Jo tuvāk atrodas radioaktīvā starojuma avots, jo lielāku un kaitīgāku starojuma devu (vai dozu) saņem objekts.
Īpaši bīstami, ja agresīvais starojums nokļūst uz cilvēka atkailinātas ķermeņa virsmas - tieši uz ādas. Radioaktīvās vielas ir sevišķi bīstamas, ja tās ar gaisa, ūdens un pārtikas starpniecību iekļūst cilvēka organismā.
Par "vispopulārākajiem" vides radioaktīvā piesārņojuma avotiem var uzskatīt kodolieroču un atomu elektrostaciju (AES) avārijas sprādzienus. Abos gadījumos piesārņojuma veids ir samērā līdzīgs. Sākotnējais piesārņojums, t.s. "joda periods" ilgst dažus mēnešus. Laiks, kad nepieciešama ātra, nekļūdīga rīcība ir šī perioda pirmajās stundās, t.s. "mākoņu" fāzē, kā arī pirmajās dienās, t.s. "zemes" fāzē.…
