Rakstura akcentuācijas saisībā ar stresu

Cilvēki atšķiras viens no otra ne tikai ar izskatu, bet arī ar raksturu. Katram tas ir atšķirīgs. Cilvēki atšķiras ne tikai ar iedzimtajām individuālajām īpatnībām, bet arī ar atšķirīgu attīstību, kas saistīta ar viņa dzīves norisi. Cilvēka uzvedība ir atkarīga no tā, kādā ģimenē viņš ir uzaudzis, kādā skolā mācījies, kādu profesiju apguvis, kādā sabiedrībā uzturas utt. No vienas puses, diviem cilvēkiem ar līdzīgām iedzimtajām individuālajām īpatnībām turpmāk var būt maz kopīgu iezīmju, bet no otras puses, cilvēkiem ar dažādām iedzimtām iezīmēm un vienādu dzīves norisi var izstrādāties daudz līdzīgu iezīmju un reakciju uz notiekošo.
Patreizējā momentā daudzas cilvēka darbības sfēras ir saistītas ar psihisko spriedzi: dzīves tempa paātrināšanās, informācijas pārpilnība, pārslodze utt., tas bieži vien izraisa psihiskas patoloģijas cilvēka nervu sistēmā.
Katrs cilvēks ir individualitāte, ar savām īpatnībām un iespējām uz adaptāciju. Vieni pietiekami noturīgi pret daudziem stresoriem, un labi iztur “triecienus,”bet citi neiztur pat daļu no tā visa.
Liela loma ir rakstura akcentācijas diagnostikai, kas psihotraumatisku faktoru ietekmē var pāriet patoloģiskā stāvoklī.
Pētījuma priekšmets: stresa līmenis un rakstura akcentācija.
Temats: rakstura akcentācijas sakarībā ar stresu.
Objekts: 1. A. Ļičko teorija par rakstura akcentāciju.
2.K. Leongarda teorija par rakstura akcentāciju.
3.H. Seljē teorija par stresu.
4. Koksa (Cox) teorija par stresu.
5. T. Rosena teorija par stresu.
6.N. Ivanova teorija par stresu.…