Daudzas pasaules politikas norises ikdienas cilvēkam liekas tālas un neskarošas, bet tajā pašā laikā tieši starpvalstu konflikti var kļūt par viņa paša vai viņa tuvinieka dzīvības un nāves jautājumu.
Pasaulē notiekošie procesi ir ļoti daudzveidīga un to norišu un notikumu novērtējums ir atšķirīgs. Pastāv dažādas teorijas, kas sniedz skaidrojumus par starptautisko politiku un valstu lomu tajā, un viena no tām ir reālisms.
Mūsu darba mērķis bija noskaidrot to, kā reālisms kā teorija, skaidro savu pieeju starptautiskajai politikai.
Kā hipotēzi mēs izvirzījām domu, ka reālisma teorijas skatījums uz starptautisko politiku ir diezgan šaurs, kas galvenokārt koncentrējas uz valstu drošību un aizsardzību.
Lai varētu izvērtēt mūsu izvirzīto hipotēzi, mēs aplūkojām reālisma pamatprincipus, galvenos jēdzienus, dažādu autoru uzskatus, kas saistīti ar reālisma intelektuālo tradīciju, kā arī izvērtējām reālisma plusus un mīnusus un to atšķirības no citām teorijām, kas skaidro pieeju starptautiskajai politikai.
1. Reālisma pamatprincipi
Principi, ar kuru palīdzību reālisti skaidro notikumus starptautiskajā sistēmā:
1. Valstis ir galvenie politiskie aktieri uz starptautiskās politikas skatuves, un to galvenās rūpes ir izdzīvošana un pašsaglabāšanās anarhiskā vidē. Reālisti atzīst, ka pastāv arī citi aktieri – starptautiskās organizācijas, korporācijas, teroristu grupējumi, tomēr to loma esot nenozīmīga, jo tāda organizācija kā NATO, piemēram, sastāv no neatkarīgām, autonomām vai suverēnām valstīm, kas nosaka , ko šī organizācija darīs. Pamatā reālisti fokusējas uz valsti un iekšējām vai starptautiskajām attiecībām.…
