Reimatoīdais artrīts

Reimatoīdo artrītu (RA) var definēt kā iekaisīgu sistēmisku slimību, kurai raksturīgi hroniski aseptisks sinovīts un erozīvi destruktīvs locītavu bojājums ar progresējošu gaitu, dēļ kuriem attīstās pakāpeniska locītavu skrimšļu un kaulu destrukcija. Mainītā imūnatbilde var izraisīt virkni ekstraartikulāru manifestāciju. Slimības aktivitātei progresējot, var attīstīties komplikācijas, pievienoties iekšējo orgānu bojājumi, kas samazina mūža ilgumu. Kā jau iepriekš tika minēts, sievietes ar RA slimo trīs reizes biežāk nekā vīrieši, tas skaidrojams ar dzimimhormonu ietekmi. Autoantivielas producējošās B šūnas, kas mijiedarbojas ar estradiolu, ir izturīgākas pret apoptozi. Efektu pret T limfocītiem ir grūtāk izskaidrot, jo estrogēni veicina T šūnu deferenciāciju par T līdzētājšūnu 2.tipa (Th2) fenotipu. Th2 producē citokīnus IL-3 un IL-4, kam ir pretiekaisuma darbība, un RA slimnieku sinovijā tos atrod nelielā daudzumā. Estrogēnu receptori atrodas uz fibroblastiem līdzīgajiem sinoviocītiem, un, kad tie tiek kairināti, sinovijā pastiprinās metalproteināžu producēšanās. Makrofāgos estrogēns var pastiprināt TNF-α veidošanos.

Pdf formāts.