Reklāma un autortiesības mūsdienās ir visbiežāk sastopamākās lietas, jo ik brīdi gan mājās, gan darbā redzam reklāmu un izmantojam vai lasām dažādu cilvēku viedokļus un viņu darbus. Pat neiedomājamies, ka abas šīs jomas stingri regulē likumdošana, lai reklāmas jomā viss notiktu godīgi un netiktu aizskartas morālās, ētiskās vai kāds citas normas un lai vienmēr tiktu ievērotas autortiesības. Diemžēl, lai arī visu aizsargā likums, nākas saskarties ar kādu reklāmas vai autortiesību pārkāpumu. Vairāk, tomēr tiek pārkāptas autortiesības, jo cilvēki mēdz būt slinki, lai izdomātu kaut ko jaunu, jo daudz vieglāk ir izmantot jau kādu gatavu darbu un uzdot to par savu vai arī nav pietiekami daudz līdzekļu, lai maksātu autoratlīdzību. Persona, kura izmanto kāda cita darbu ne vienmēr apzinās, ka viņam būtu jāmaksā autoram par viņa darba izmantošanu, un, ja arī apzinās, tad ne vienmēr vēlas maksāt, jo bez atļaujas un bez maksāšanas daudz vieglāk izmantot pašu darbu vai arī uz tā bāzes veidot jaunu produktu.
Dažkārt likumā dotais definējums nesakrīt ar kāda speciālista doto definējumu, tas rada pārpratumus un šaubas par to, vai likums ir pilnīgs. Darba mērķis ir salīdzināt likumā noteiktās normas ar speciālista dotajiem apgalvojumiem, un izskatīt Reklāmas un Autortiesības likumu. Apskatīt arī dažus likuma pārkāpumus, izdarīt secinājumus gan par likumu, gan pārkāpumiem.…
