Reklāmu var definēt kā apmaksātu, pastarpinātu informēšanas veidu, kas parasti saistīts ar masu informācijas līdzekļiem. Tāds ir jebkurš informācijas līdzeklis, kurš vienlaikus sasniedz lielu cilvēku skaitu. Reklāmai visbiežāk izmanto televīziju, radio, avīzes, žurnālus, pastu, transporta līdzekļus, brīvdabas reklāmu, izdales materiālus, katalogus, u.c.
Reklāmā dotā informācija atspoguļo produkta īpašības un priekšrocības, kuras apmierinās pircēja vēlmes un vajadzības. Lai arī šāda veida reklāma vienlaikus veicina firmas vārda nostiprināšanos, reklāmas saturs galvenokārt informē par preces īpašībām un priekšrocībām. Lielākoties reklāma rada selektīvu (izlases) pieprasījumu, citiem vārdiem, pieprasījumu pēc konkrētās preces. Reklamējot jaunu produktu, dažkārt cilvēki jāinformē par veselu produktu grupu un tā pielietojumu. Šajā gadījumā reklāma kalpo, lai radītu sākotnējo pieprasījumu pēc konkrētās produkta grupas, neatkarīgi no ražotāja. Retos gadījumos uzņēmums reklamēs produkta grupu, neminot savu vārdu un tirdzniecības marku.
Dažreiz uzņēmumi reklamē tikai savu vārdu: lai veicinātu firmas iepazīšanu, to vienlaikus saistot ar vairākām precēm, lai veidotu labu reputāciju vai atjaunotu uzticību uzņēmumam pēc kāda incidenta, piemēram, negatīva atspoguļojuma presē. Tādi uzņēmumi kā Coca-Cola un Laima daudz nodarbojas ar firmas vārda reklamēšanu, un tas veicina veselas produktu grupas noietu.
Kāds būs reklāmas mērķis ir atkarīgs no daudziem parametriem – firmas lieluma, līdz ar to arī no tās budžeta (piemēram firmas budžets var neatļaut tērēt naudu firmas nosaukuma atpazīstamības veicināšanai, tādā gadījumā reklāmas mērķis var būt tikai ekonomisks), no esošās situācijas, konkurences, stāvokļa tirgū.…
