Reklāmas psiholoģija televīzijā

Šodien reklāma ir visur, tā pavada mūs, ejot pa ielu, lasot presi, braucot sabiedriskajā transportā. Reklāma piedalās kā sociālajos, tā arī ekonomiskajos un politiskajos procesos un veicina to attīstību. Nereti reklāmu uzskata par “piekto varu”: ja pirmā ir lēmējvara, otrā – izpildvara, trešā – tiesu vara, ceturtā vara – mēdiji, prese, tad, attiecīgi, savas ietekmes ziņā piekto vietu varētu ieņemt reklāma. To, ka reklāma ir ietekme, neviens vairs īpaši neatstrīd. Jautājums ir saistīts ar to, cik liela ir katras konkrētās reklāmas ietekme uz tās izvēlēto mērķauditoriju. Reklāma ir pasākumu kopums, tā ir bezpersoniska saskarsmes forma, ko realizē, izmantojot masu saziņas līdzekļus. Reklāmas galvenais mērķis ir padarīt cilvēku par pircēju. Laba reklāma rada cilvēkā pārliecību, ka tieši reklamētā prece viņam visvairāk trūkst. Ja vēlmi nav iespējams apmierināt tūlīt, psiholoģiski pareizi ievirzīta reklāma dod motivāciju to īstenot vēlāk, kad ir nepieciešamie līdzekļi. Reklāma ir ļoti dārga, tādēļ jāatrod pareiza reklamēšanas vieta. Reklāmas līdzekļi ir ļoti daudzveidīgi, un to skaits patstāvīgi mainās. Nav iespējams detalizēti apskatīt visus reklāmas līdzekļus un tajās esošos psiholoģiskos aspektus, tādēļ izvēlējos, manuprāt, pieejamāko un redzamāko reklāmu – televīzijas reklāmu. . Cik dažādas ir TV reklāmas. Tās spēj piesaistīt mūsu uzmanību gan ar pirmajiem skaņu ritmiem, gan pārliecināt par kādu vienkāršu preci! Piemēram, košļājamo gumiju, šokolādi, veļas pulveri u.c. Bieži gadās, ka tāpat vien, reklāmas iespaidā, prece tiek nopirkta un izmēģināta. …