Nobeigums
Senajā Ēģiptē reliģijai bija ļoti liela nozīme un ietekme uz sabiedrību. Tieši tas, kas notiek pēc cilvēka nāves, ēģiptiešu acīs bija vispievilcīgākais šīs uzskatu sistēmas aspekts. Pārliecība, ka pēc nāves būs jāstājas Ozīrisa tiesas priekšā, kurā tiks vekta sirds svēršana, mudināja ēģiptiešus kalpot dieviem un dzīves laikā būt godīgiem, lai pēc veiksmīgas tiesas pārvarēšanas varētu turpināt ceļu Duātā – aizkapa valstībā. Mirušā dvēseles ceļojuma mērķis bija divpadsmit stundu laikā iziet cauri visām Duātas daļām, lai pēc tam varētu iegūt iespēju augšāmcelties. Šī ceļojuma laikā dvēselei bija jāsaskaras ar dažnedažādiem pārbaudījumiem, jāprot pareizos brīžos pielietot atbilstošus buramvārdus. Ceļojuma laikā dvēsele ieguva apskaidrotību, iemantoja dievišķas spējas un pievienojās dieviem, bet ķermenis saplūda ar dievu Re. Ja dvēselei izdevās iziet cauri Duātai, tad, visām deviņām cilvēka daļām atkal apvienojoties, mirušais varēja augšāmcelties.
Arī maģija bija ar reliģiju saistīts aspekts, kuru Senās Ēģiptes laikā visai bieži praktizēja. Visvairāk to, protams, izmantoja rituālu, kā mumificēšanas, mutes un acu atvēršanas, apbedīšanas, laikā. Šī maģija izpaudās amuletu un buramvārdu formā. Buramvārdi sastāda daļu Mirušo grāmatas tekstu, bet bez tiem šajā grāmatā atrodas arī padomi, dažādi vietu, ceremoniju un procesu apraksti. Šos tekstus izmantoja gan pagātnē, gan mūsdienās, vienīgi pielietojums nedaudz atšķiras. Atšķirīgais ir tas, ka agrāk tās tekstus izmantoja rituālos vai kā buramvārdus vai padomus, bet kopīgais- tos izmanto informācijas ieguvei. …
