Renesanse

Itāļu vārds „renesanse” nozīmē „atdzimšana”, „atjaunotne.” Šādas atdzimšanas ideja Itālijā sāka izplatīties jau kopš Džoto ( Džoto di Bondone ) laikiem. Šādu ģēniju itāļu māksla atrada florenciešu gleznotājā Džoto. Visslavenākie Džoto darbi ir sienu gleznojumi jeb freskas. Mākslinieks darbā „Ticība” atklāja, ka plaknē rādama telpiskuma ilūzija ( it kā Bībeles sižets risinās tieši skatītāja acu priekšā ). Nav brīnums, ka renesanses idejas kļuva populāras tieši Itālijā. Itāļi apzinājās, ka tālā pagātnē viņu dzimtene ar Romu kā tās galvaspilsētu ir bijusi civilizētās pasaules centrs, un ka tās varenība un slava gājusi mazumā kopš ģermāņu cilšu – gotu un vandaļu iebrukuma un Romas impērijas bojā ejas. Cerība saistījās ar Romas varenības atjaunošanu.
15. gs. jaunu mākslinieku grupa apņēmās radīt jaunu mākslu. Tās vadītājs bija arhitekts Filipo Brunelleski. Viņš tika iesaistīts Florences katedrāles celtniecības beigu posmā. Brunelleski īstenoja savu programmu, uzcēla milzīgu arku pār pīlāriem, uz kuriem balstījās katedrāles kupols. Viņš centās brīvi izmantot arhitektūras formas jaunu harmoniju un skaistuma paraugu radīšanā. Šim arhitektam jāpateicas par nozīmīgu atklājumu, kuras bija noteicošās turpmākajā mākslas jomā, tās ir perspektīvas likumībām, kuras pamatā ir matemātiska formula.…