Izvēlētais temats ir „Rituāls un likumi Konfūcija mācībā”.
Pirms sīkāk iztirzāt šo tematu, gribētu vērst uzmanību uz Konfūciju, kā personību un unikālu Ķīnas filozofu.
Viņa domas un izteicieni vēl mūsdienās rod praktisko pielietojumu. Zīmīgi uzsvērt, ka Konfūcija darbi vēl līdz šim brīdim nav līdz galam izpētīti un iztirzāti, to nozīmīgums Ķīnas kultūras un filozofijas izaugsmē un attīstībā, ir nenovērtējams.
Tāpēc kā nākošais pieturas punkts temata izklāstā ir Konfūcija kanonisko darbu lakonisks satura izklāsts, uzsverot un pasvītrojot rituāla nozīmīgumu.
Viņa mācībai ir viens mērķis – no jauna atrast un apliecināt cilvēka dabu. Tā pilnībā atklājas tikai tad, ja sevī iemieso harmoniju starp cilvēka rīcību, vēlmēm un universālo „dzīvības ceļu”. Cilvēka dabai ir jāatbilst dao ritumam.
Konfuciānisma relatīvie centieni savu pilnīgāko iemiesojumu iegūst li principā, kas ir viens no spilgtākajiem un būtiskākajiem Konfūcija mācības elementiem. Li tulkojumā varēt būt kopta uzvedība, ceremonija, rituāls.
Pēc Konfūcija domām, rituāls tuvina cilvēkus, dāvā viņiem mieru un saskaņu. Pakāpeniski centieni uzklausīt li sevī savijas ar vēlmi iedzīvināt rituālu visā sabiedrībā.
Li ir jāiemieso sabiedrībā ar gribas palīdzību. Taču to nedara griba. Griba to tikai meklē un, kad tas ir atrasts, uzklausīts, liek tam dzīvot gan sevī, gan sabiedrībā. Li nav cilvēka radīts likums. Tas piestrāvo visas lietas un parādības. Rituāls tikai imitē šo ritumu. Uzturot kārtību sevī un sabiedrībā, cilvēks ļauj raisīties li.1
Li kā rituāls, rituāla norma caurvijas Konfūcija mācībā caur visai cilvēka ikdienišķajai dzīvei. Tas caurstrāvo gan valsts pārvaldi, kam Konfūcijs pievērš īpašu uzmanību, kā arī pašu sabiedrību, skatoties to vairāk sociālā griezumā. Tāpēc šie momenti atsevišķi tiek izdalīti un apskatīti.…
