Romantisms vācu mūzikā

1.1. Romantisma virziena raksturojums

18.gs. beigās un 19.gs. sākumā literatūrā, tēlotājā mākslā un mūzikā ienāk jauns mākslas izpausmes virziens, kas ātri kļūst populārs visu mākslas virzienu pārstāvju vidū. Tas ir romantisms (franču val. – romantisme). Tas ir idejisks un mākslas virziens Eiropas un Amerikas garīgajā kultūrā šai laikā.
Romantisma rašanos izraisīja vilšanās Lielajā franču revolūcijā un apgaismības ideoloģijā.
Romantisma pārstāvji centās pretstatīt realitātei jaunus, zināmā mērā neskaidrus un nosacītus sabiedrības ideālus. Romantisma māksla tā vērsās pret klasicisma racionālismu. Mākslā tika attēlotas neparastas parādības un apstākļi, visai saspringtas situācijas.
Romantiķi savas daiļrades priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, parādot ar kaislībās apveltītu un traģiski vientuļu stipra rakstura cilvēku.

Raksturīgākās romantisma stila iezīmes:
1. Pacilātība,
2. Emocionalitāte,
3. Subjektīvisms,
4. Kontrastainība,
5. Eksotika,
6. Simbolu un izteiktu hiperbolu kā mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu izmantošanas paņēmieni.
…