Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:280128
 
Author:
Evaluation:
Published: 28.12.2005.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Romiešu valststiesību raksturojums   
1.1.  Romiešu tiesības Ķēniņu laikmetā   
1.2.  Servija Tullija reformas un Romas valsts izcelšanās   
1.3.  Valsts iekārta Republikas laikā   
1.4.  Republikas laika valsts varas un pārvaldes galvenās institūcijas   
1.5.  Republikas krīze   
2.  Romiešu starptautiskās tiesības   
2.1.  Romiešu tiesību recepcija Rietumeiropā   
2.2.  Romiešu tiesību recepcijas īpatnības Francijā   
2.3.  Romiešu tiesību recepcijas īpatnības Krievijā   
2.4.  Romiešu tiesību recepcija Latvijā un tās nozīme mūsdienās   
Extract


Tiesību sistēmā valststiesības ieņem pirmo vietu, jo regulē sabiedriskās attiecības, kurās tiek īstenota valsts vara. Tās noteic valsts pārvaldes formu, valsts iekārtu, valsts institūciju kompetenci, iedzīvotāju tiesisko stāvokli. [4]
Romas valsts veidojās pakāpeniski un gadsimtiem ilgi. Tāpēc valststiesības jāiztirzā atbilstoši Romas valsts galvenajiem attīstības posmiem.
Romiešu jurists Domitijs Ulpiāns mūsu ēras III gadsimtā formulējis publisko resp. Valststiesību un privāto resp. civilo tiesību būtību un atšķirību. Pēc Ulpiāna uzskata, publiskās tiesības ir tās, kas attiecas uz Romas valsts lietām, bet privātās tiesību attiecas uz atsevišķu personu interesēm.
Publiskās tiesības ir valsts un starptautiskās, administratīvās un finansu, kriminālās un procesuālās tiesības. Privāttiesības – ir civiltiesības.
Atgriežoties pie romiešu valststiesībām, jāievēro, ka monarhijas laikā juristi izstrādāja teritoriju, lai juridiski pamatotu patvaldību. Ulpiāns, piemēram, izvirzija tēzi, ka valdnieks-princeps nav pakļauts likumiem: princeps legibus solūtus, kā arī apgalvoja, ka valdnieka varai ir likuma spēks, jo tauta viņam esot nodevusi savu varu.
Šie patvaldības pamatojumi uzņemti arī Corpus Iuris Civilis, ko viduslaikos recipēja vairākas Eiropas valstis. Eiropas valstu monarhi savos absolūtisma tīkojumos uz to balstījās.
Par Romas valsts satversmi varam runāt galvenokārt materiālā nozīmē pēc attīstības posmiem:
1)Romas valsts veidošanās jeb ķēniņu laikmets (VII-V gs. p. m. ē.);

2)Republikas laikmets (IV-I gs. p. m. ē.);…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register