Sabiedrības attieksme pret eitanāziju

Kad cilvēkiem tika piedāvāts atbildēt uz jautājumu, viņu attieskme un ieteikums man, ja mana māsa nedzird, nerunā un nekustās, būtu viņai labāk ļaut nomirt? Cilvēki sāka ne tikai rakstīt jā vai nē jeb par vai pret, bet pamatoja savas domas. 19 cilvēki no simts piekrita eitanāzijai, jo uzskata kad tas būs labākais veids kā glābt cilvēku no mokām vai bezgalīgas komas stāvokļa. 30 respondenti, kategoriski noliedza eitanāziju un uzskata, kad ir nepieciešams rūpēties arī turpmāk par māsu, tomēr 51 cilvēks, atbildēja ka tā ir ļoti individuāla situācija. Pamatoja to pārsvarā ar to, kad ir jācīnās par māsas dzīvību ja tas ir iespējams, jāgriežās pie speciālistiem, fizioterapeitiem. Tomēr, šie cilvēki piebilda, ja ir iestājusies smadzeņu nāvu, cilvēks atrodas pie dzīvību uzturošām sistēmām vai izjūt neciešamas sāpes, kā arīviens no faktoriem – ja viņa spēj izteikt vai ir izteikusi vēlmi mirt. Tad eitanāzija ir viņuprāt vienīgā izeja.

6 Secinājumi
Pētijuma mērķis netika sasniegts: 51 cilvēks atbildēja, kad eitanāziju jāpieņem tikai letālos gadijumos.

Priekšlikumi
Izvēlēta kvantitatīvā pētnciecības metode un teorētiskais pamatojums ļāva sasniegt izvirzīto darba mērķi un uzdevumu.
Izvirzītais jautājums – kāda ir sabiedrības attieksme pret eitanāziju – ir noskaidrots...

Gribētu arī pateikt par tehnisku pusi – aptaujā interneta vidē būtiski atvieglo darbu:
- gan intervētājam, jo palīdz ātri un kvalitatīvi, gan izveidot un izpildīt instrumentu, gan izdarīt datu vākšanu, ieviešanu un apstrādi.
- Gan respondentam, jo viņām nav jāizvēlās tam kādu noteiktu laiku un tiešam saglabā viņa anonimitāti. ( bet arī mīnus, tāpat, telefoniskiem aptaujām – nav „acu kontakt”, pastāv varbūtība, ka respondents var melot, piemēram par savu vecumu vai dzimumu.

…