Specifisku mediju izmantošana
Par ierastu ikdienas praksi ir kļuvis, ka dažādas, gan sabiedriskās, gan privātās iestādes komunicē ar cilvēkiem izmantojot dažādas mediju platformas. Piemēram, saistībā ar referātā analizēto tēmu par pensiju uzkrājumu veidošanu, Twitter platformā komunicē gan atsevišķas bankas (Swedbank, Citadele, SEB, Luminor u.c.), gan valsts iestādes (VSAA, Latvijas Banka u.c.)
Swedbank Latvija ir izveidojusi podkāstu sēriju Tērējam gudri, kur, līdztekus citiem jautājumiem, plaši analizē arī ar pensiju uzkrājumiem saistītus jautājumus (Tērējam gudri, 2020). Tiesa gan, lai gan tur pieejamais saturs ir kvalitatīvs un informējošs, tas ir sasniedzis ļoti mazu auditoriju – pusotra gada laika šo podkāstu noklausījušies vien nepilni 500 klausītāji. Tas varētu liecināt, ka, iespējams, svarīgs ir ne tikai pasniegšanas veids, bet arī tas, kā mērķauditorija uztver ziņojuma sūtītāju. Piemēram, Swedbank podkāsts varētu tikt uztverts kā reklāma, kas nerada potenciālajai auditorijai vēlmi to noklausīties.
Lai sasniegtu indivīdu, jābūt tur, kur viņš ir, bet arī viņš jāieintriģē. Svarīgs ir gan kvalitatīvs saturs, gan tā pasniegšanas veids. Masu komunikācija globalizētā vidē kļūst par individualizētu masu komunikāciju. Ilgtermiņā kādas lietas iespējams mainīt caur izglītību (piemēram, jau skolēniem stāstot par ilgtspējas un zaļā dzīvesveida nozīmi), bet lai sasniegtu mērķauditoriju ātrāk, nepieciešams izmantot vairākus pieejamos kanālus.
Tas noved mūs pie galvenā secinājuma, ka mainoties sabiedrībai, mainās arī indivīda loma tajā un mainās veidi, kā sabiedrība var komunicēt ar indivīdu. Metodes, kas strādājušas iepriekš, vairs var nebūt noderīgas. Dažādām interešu grupām, veicinot savu interešu aizstāvību, jāmeklē arvien jauni kanāli, kā sasniegt indivīdu un veicināt pārmaiņas. …
