Pirmo reizi vēstures avotos Saldus vārds ar nosaukumu Saldene minēts 1253.gadā tā sauktajā Kuršu līgumā, pēc kura viss Saldenes novads - "zeme starp Skrundu un Zemgali" ("terra inter Scrunden und Zemgale") tika nodots Livonijas ordeņa pārvaldīšanā.Ap 1341.gadu netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla sev mūra nocietinājumu-pili un Saldenes vārdu nomainīja vāciskais Frauenburg (Sievu pils). Pils apkārtnē ar laiku izveidojās neliela pilsētiņa, par kuras pastāvēšanu liecina kristiešu kapsēta, kas atrasta netālu no pils vietas. 1625.gadā pilī apmetās hercogs Frīdrihs, bet savu uzplaukumu Frauenburga piedzīvo hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1664.-1682.g.). Ziemeļu kara laikā, 1701.gadā, pils uz laiku kļuva par Zviedrijas karaļa Kārļa XII rezidenci. Zviedru uzbrukumos pils cietusi jau 1659.gadā, bet Ziemeļu kara kaujās tā nopostīta pilnīgi. Kara un mēra rezultātā izmira arī pilsētiņas iedzīvotāji. Vairāk nekā 100 gadus pastāvēja tikai Saldus draudze un muiža.
Pilsētas atjaunošana sākās tikai 1856.gadā, kad no muižas zemes Cieceres upes kreisajā krastā nomērīja pirmos 42 apbūves gabalus. To var uzskatīt par mūsdienu Saldus pirmsākumu. Jau 1870.gadā tam tika pievienotas vēl 114 desetīnas.
Pilsētas tiesības Saldus iegūst tikai 1917.gadā, bet kopš 1950.gada Saldus ir rajona centrs.
Uzskaite tūrisma nozarē rajonā tiek veikta nesen, tāpēc ir pieejama (arī tikai daļēja) par pēdējiem diviem gadiem. Mainoties politiskajai situācijai, ir mainījies tūrisma tirgus, un jaunos datus nav nozīmes salīdzināt ar 1940. – 1990. perioda datiem, jo pastāv būtiskas atšķirības tūrisma organizācijā un šāds salīdzinājums būtu neobjektīvs. Pārmaiņu laikā, kad Latvijā tika uzsākta privatizācija, bijušo īpašumu atgūšanas process, tūrisms Saldus rajonā, tāpat kā visā Latvijā atradās pārmaiņu jūklī. Par mērķtiecīgu tūrisma attīstību un vadību Saldus rajonā var runāt no 1995. gada, kad radās tūrismu koordinējoša organizācija (citos Kurzemes rajonos 1994. gadā).…
