Krētas un Mikēnu kultūras
Krētas kultūra
Par to, ka Krētas kultūra ir pastāvējusi, liecina tikai 20. gadsimta pirmajā pusē atrastie pierādījumi angļu arheologa Artūra Evansa vadītajā ekspedīcijā. Cilvēku dzīvi nodrošināja labie dabas apstākļi, zemes auglība, labvēlīgais klimats, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Vienīgais, kas sagādāja raizes krētiešiem, bija izvirdumi, kā rezultātā arī aizgāja bojā senā kultūras zeme. Par Senās Krētas kultūras varenību liecina tās iespaidīgie sasniegumi arhitektūrā, mākslā un citās jomās.
Ievērojami ir krētiešu sasniegumi mākslā, par ko liecina atrastie zīmējumi - freskas uz pils sienām, kā arī apgleznotie bareljefi. Mākslas darbi galvenokārt redzami Knosas pils freskās. Pēc zīmējumiem var daudz ko spriest par agrāko cilvēku sadzīvi, paražām, dzīves veidu. Vienkāršos zīmējumos izpaužas arī to laiku cilvēku pasaules uztvere, vienkārša un izzinoša, harmoniska un racionāla, savā būtībā ļoti līdzīga seno grieķu pasaules uztverei un nojēgumam. Krētas mākslinieki veidoja arī skulptūras, kas gan bija apjomā nelielas, toties ievērojamas ar savu izteiksmību, plastiskumu, apliecinot to laiku meistaru augsto prasmi.
Ievērojami un interesanti ir bijuši arī krētiešu sasniegumi arhitektūrā, par ko liecina skaistās un iespaidīgās pilis, kas atradušās dažādās vietās. Slavenākā no tām ir valdnieka pils Knosā. Knosas pils - labirints, kuras platība ir apmēram 16 000 m2, kuros tika izvietotas zāles, istabas, saimniecības telpas un citas nepieciešamās telpas. Plānojums tika izveidots ļoti haotiski, kurā nezinātājam grūti orientēties, bet tāpēc šo pili arī dēvē par labirintu. Ar pils celtniecību ir saistīti daudzi mīti, kas joprojām ir dzīvi, mistisks ir arī nostāsts par pils galveno mākslinieku Dedalu
…