Dienvideiropā, Vidusjūras piekrastē atrodas Baikānu pussala. Mūsdienāš tur ir Grieķijas valsts. Senajos laikos to pazina kā Hellādu, jo Balkānu pussala, Egejas jūras salas un Mazāzijas rietumu piekrasti apdzīvoja grieķi, kas sevi sauca par hellēņiem.
Grieķijas vēsturisko attīstību lielā mērā ir ietekmējusi daba. Seno grieķu apdzīvotais apvidus ir kalnains, jūra veido robotu krasta līniju, tajā ir daudz līču, pussalu un salu. Šaura zemes strēle – Korintas zemesšaurums – savieno Balkānu pussalas galveno daļu ar Peloponēsas pussalu.
Starp Balkānu un Mazāzijas pussalām ir Egejas jūra ar daudzām salām,tās piekraste ir labi piemērota ostām. Senajos laikos jūra bija galvenais tirzniecības ceļš.
Grieķijā bja trīs atšķirīgi, ar kalnu grēdām cits no cita atdalīti apgabali: Ziemeļgrieķija, Vidusģrieķija un Dienvidgrieķija – Peloponēsas pussala.
Nošķirtības un sadrumstalolības dēļ Senā Grieķija visā savas pastāvēšānas laikā nekad nebijavienota valsts. Senākās Eiropas civilizācijas radāš Krētā un Mikēnās. Vēlāk Seno Grieķiju veidoja daudzas atšķirīgas pilsētvalstis, no kurām slavenākās un ietekmīgākās bija Sparta un Atēnas.
Senāš Grieķijas vēsturē mīti ir cieši savijušies ar reālajiem notikumiem. Gandrīz par katru Grieķijas vēstures posmu ir sacerēti mīti, kuros darbojas dievi, varoņi un mirstīgie cilvēki. Kaut arī mītos vēsturiskie notikumi nereti bija attēloti sagrozītā veidā, cilvēki sensenos laikos radušos stāstus par dieviem un varoņiemuztvēra kā īstenību. Mīti bija grieķu dzīves sastāvdaļa, bet mūsdienu cilvēkiem ir ļoti grūti tajos atdalīt patiesību no izdomājuma.
Senāš grieķijas kultūra ir mūsdienu Rietumu kultūras sākotne. Atēnās pirmo reizi cilvēces vēsturē tika īstenota demokrātija, tādēļ mūsdienu demokrātiskās valstis var uzskatīt par Atēnu demokrātijas mantiniecēm.
Senajā Grieķijā meklējami arī teātra, literetūras,dzejas, mākslas, filozofijas un citu zinātņu pirmsākumi. Tāpat senā Hellāda ir olimpisko spēļu dzimtene. …
