Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:721836
 
Author:
Evaluation:
Published: 17.05.2011.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 8 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Romas arhitektūra    4
  Arhitektoniskās formas    5
  Kupols un Arka    5
  Būves    7
  Akvedukti    7
  Bazilikas    8
  Apbedīšanas celtnes    9
  Tempļi    10
  Romas cirks un termas    11
  Apijas ceļš    12
  Amfiteātris    13
  Panteons    15
  Arhitekti    16
Extract

Panteons
Panteons – masīva, apaļa celtne, kuru vainago kupols, kas no ārpuses šķiet plakans, bet iekšpusē aizņem pusi no tempļa augstuma; ieeju rotā svinīgs portiks.11 Panteonu uzcēla 27. g. p.m.ē. tas bija „visu dievu templis”. 118.-128. g. m. ē. pēc ugunsgrēka to pārbūvēja no jauna imperators Adriāns.
Tā frontona trīsstūri turēja 16 gigantiskas kolonnas, kas bija novietotas divās rindās, tā, ka fasādes priekšā ir 8 kolonnas. Kupols no ārpuses bija apšūts ar apzeltītām bronzas plāksnēm. Tā diametrs bija 43,5 m, tas bija vislielākais kupols antīkajā pasaulē. Pa atvērumu, kura diametrs bija aptuveni 10 m, bija redzamas debesis. Cilvēkiem, kas iegāja Panteonā, atklājās milzīga, vienota telpa.
Panteons norobežoja cilvēkus no ikdienas darbiem un atklāja tiem ceļu uz debesīm. Panteona sienas bija klātas ar marmoru un izgreznotas ar pilastriem. Logu templī nebija. Panteons bija visas pasaules celtnes, Visuma tēls; tajā katrs varēja izjust savu dievišķumu, saistīties ar mūžību. Panteons kā mūžības un cilvēces templis savienoja sevī visu: zemi un debesis, cilvēkus un dievus, pārejošo un mūžību.

Secinājums.
Romiešu arhitektūras celtnes ir iespaidīgas un praktiskas. Katra ēka tika celta ar īpašu rūpību, tās bija lielas un augstas, lai izrādītu Romas varenību. Neviena ēka netika celta, bez praktiska pielietojuma. Protams, arī par ēkas ārējo izskatu tika ļoti daudz domāts, tāpēc tās izdaiļoja ar visdažādākajām kolonām, arkām un citiem dekoratīviem elementiem. Katrai ēkai ir savs būtisks pielietojums, tās netika celtas skaistumam. Visas šīs ēkas bija ļoti būtiskas Romas sabiedrībai. Tā nevarēja iztikt bez termām, ceļiem, akveduktiem un ,protams, arī izklaides ēkām. Romiešiem bija ļoti daudz izklaides ēku, tas laikam liecina par to, ka viņiem patika izklaidēties. Rūpīgā celšanas tehnika un izturīgie materiāli, ir palīdzējuši dažām šīm celtnēm saglabāties, līdz pat mūsdienām, kas ļoti palīdz vēstures apkopošanai un izprašanai. Ēku konstrukcijas ir diezgan sarežģītas, tas izraisa vēl lielāku pārsteigumu, domājot, kā viņi toreiz spēja uzcelt šīs ēkas ar tik primitīvām metodēm.

Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register