Seno kristiešu kopienas un Baznīcas izveide

Secinājumi
1) Kristietības attīstība ir cieši saistīta ar baznīcas likteņiem. Kristīgā baznīca ir jēdziens, ar kuru parasti apzīmē Pasaules kristiešu kopienu. Jaunajā Derībā jēdziens eklēsija (baznīca vai sapulce) tiek lietots, lai apzīmētu atsevišķu ticīgo kopienu vai apzīmējot visus ticīgos.
2) Kristīgā baznīca radās mūsu ēras sākumā Jūdejā, Romas impērijā, balstoties uz Jēzus Kristus mācību. Tiek uzskatīts, ka pirmā kristiešu draudze izveidojās Jeruzālemē jau 50 dienas pēc Jēzus augšāmcelšanās. Baznīca izplatījās pa visu Romas impēriju un arī ārpus tās, par spīti tam, ka vairākus gadsimtus Romas impērijā tā bija aizliegta un notika kristiešu vajāšanas, līdz 313. gadā Milānas edikts atļāva reliģijas brīvību Romas impērijā.
3) II gs. sāka veidoties efektīva baznīcas organizācija. Noformējās garīdzniecības hierarhija un draudžu amatpersonas - garīdzniecība - izveidojās kā īpaša sabiedrības kārta. II – III gs. kā draudžu augstākās amatpersonas izvirzījās bīskapi. Bīskapus ievēlēja klērs kopā ar draudžu locekļiem. Bīskapi pakļāvās attiecīgās provinces bīskapu sanāksmei – sinodei, ko vadīja provinces galvenās pilsētas bīskaps.
4) Par Rietumu baznīcas galvu izvirzījās Romas bīskaps (pāvests), tomēr bija arī draudzes, kas neatzina Romas autoritāti.
5) Pirmo gadsimtu laikā kristīgā Baznīca pārvēršas no nelielas kopienu apvienības sarežģītā organizācijā.

…