Risinot zemes īpašuma un lietošanas tiesību jautājumus, ne mazāk svarīga un būtiska lieta ir servitūti. CL precizē, ka servitūts ir apgrūtinājums pašai lietai, šai gadījumā nekustamam īpašumam, bet ne pašam īpašniekam.
Servitūts ierobežo īpašnieka noteiktās tiesības lietot savu lietu. Šis aprobežojums atkarībā no servitūta veida var izpausties divējādi: noteiktas ar lietas izmantošanu saistītās tiesības īpašniekam tiek atņemtas pavisam, piešķirot tās servitūta izlietotājam, vai arī īpašnieka tiesības tiek ierobežotas tā, kas noteiktas tiesības var izlietot gan īpašnieks, gan servitūta izlietotājs.
Servitūtu uzdevums ir dot labumu noteiktam nekustamajam īpašumam vai konkrētai personai. CL izšķir divas servitūtu grupas: reālservitūti un personālservitūti. Tām savukārt ir vairāki mazāki sadalījumi.
Atšķirība starp reālservitūtiem un personālservitūtiem ir tāda, ka personālie servitūti izbeidzas ar tās personas nāvi, kam par labu servitūts pastāv, turpretim reālservitūti pastāv tik ilgi, kamēr pastāv īpašums, kam par labu tas nodibināts.
Servitūts ir svešas lietas lietošanas tiesība, kas piešķirta servitūta izlietotājam.”1” Servitūta lietošana var izpausties dažādi, kā augļu ievākšana, braukšana vai iešana, būves atbalstīšana uz citai personai piederošas būves, notekūdeņu novadīšana vai izliešana. Servitūti ir nozīmīgi infrastruktūras objektu, piemēra, satiksmes ceļu, cauruļvadu, elektropārvades un telefona līniju ierīkošanā un izmantošanā uz svešas zemes. …
