SIA "Fazer maiznīca"

Ieskats maizes vēsturē
Maizes pirmsākumi meklējami apmēram 15 tūkstošus gadus atpakaļ, kad pirmatnējie cilvēki starp akmeņiem saberza graudus, sajauca tos ar ūdeni un ieguva putru. Kad cilvēki iemācījās iegūt uguni, šķidro graudu putru jau varēja uzcept, bet vēlāk no biezākas putras pagatavot arī pirmos plācenīšus. Pagāja vairāki gadu tūkstoši un tikai tad cilvēki iemācījās pagatavot maizi no raudzētas mīklas.
Tas bija apmēram pirms 5. - 6.tūkstošiem gadu, kad senie ēģiptieši sāka cept raudzētu maizi. Viņi bija pirmie, kas iemācījās ieskābēt un uzraudzēt mīklu, no kuras ceptā maize bija ievērojami garšīgāka, poraināka un ilgāk saglabājās svaiga. Maizes cepēja profesija tika turēta augstā godā, to apliecina arī uz kādas faraona kapeņu sienas attēlota detalizēta maizes gatavošana. Maizes cepšanas māksla no Ēģiptes aizceļoja uz Grieķiju un Romu.
Daudzus tūkstošus gadu maizes ražošanas tehnoloģija un tehnika praktiski palika bez izmaiņām. Smagais cepēju darbs Senajā Romā gandrīz neatšķīrās no nogurdinošā maiznieku darba cariskajā Krievijā XX gadsimtā. Ilgus gadus maizes ražošana bija ļoti neattīstīta rūpniecības nozare.
Pasaulē līdz 16.gs. maizes cepšanai galvenokārt izmantoja miežus, savukārt mūsdienās, visplašāk izmanto kviešus. Gadsimtiem ilgi graudaugi ir cilvēku svarīgākie pārtikas produkti. Eiropā un Ziemeļamerikā visplašāk izmanto kviešus, Ziemeļu un Austrumeiropā arī rudzus, bet Dienvid- un Vidusamerikā galvenokārt - kukurūzu, Āfrikā – prosu un Āzijā rīsus.…