Pēc zinātnieku domām atklājums par maizi attiecas pirms vairāk nekā 15 tūkstošiem gadu. Tajos aizvēsturiskajos laikos cilvēki sāka vākt un audzēt graudzāles, no kurām izcēlušies tagadējie mieži, kvieši, auzas un rudzi.
Pati pirmā maize bija šķidras putras veidā. Kad cilvēki iemācījās iegūt uguni, viņi sāka cept plācenīšus no graudu mīklas. Bet pagāja vēl vairāki gadu tūkstoši, un cilvēki iemācījās pagatavot maizi no raudzētas mīklas. Mākslu cept maizi no raudzētas mīklas no senajiem ēģiptiešiem pārņēma grieķi un romieši. Senajā Grieķijā pirmo reizi tāda maize tiek pieminēta V gadsimtā p.m.ē. Maize no raudzētas mīklas skaitījās delikatese.
Senajā Ēģiptē un Grieķijā sevišķā cieņā bija sacietējusi maize. Daudzas tautas maizi uzskata par ārstniecisku līdzekli pret dažādām slimībām – pie kuņģa un zarnu trakta slimībām.
Maizes cepšana mūsu zemē līdz Oktobra revolūcijai bija viena no visatpalikušākajām rūpniecības nozarēm. Visi maizes izgatavošanas darbi tika veikti ar rokām. Attīstoties ražošanai, Krievijā līdz 1917.gadam bija uzbūvētas vairākas daļēji mehanizētas ceptuves Maskavā, Pēterburgā, Kijevā, Kronštatē un Odasē.…
