5.2. Mesalīna
Mūsdienās izlaidīgu, nevaldāmu sievieti ar piedauzīgu uzvedību sauc par mesalīnu. Mesalīna nāca no Jūliju dzimtas un divdesmitpiecu, citā literatūrā septiņpadsmit gadu vecumā apprecējās ar Klaudiju. Viņai bija neskaitāms mīļāko pulks, kurus vēlāk viņa nogalināja. Dažiem izdevās pārdzīvot šo mīlas sakaru. Viņa gulēja ar gladiatoriem un zvejniekiem, amatniekiem un leģionāriem un šad tad pati devās uz publisko namu. Karavadoni Valēriju, kas tiecās pēc viņas, Mesalīna atraidīja un pierunāja Klaudiju piespriest viņam sodu – izdarīt pašnāvību. Viņas nāve atbilda viņas dzīvei. Mesalīna kaislīgi iemīlējās jaunā patricietī. Viņa pamudināja jaunekli sagatavot atentātu pret viņas vīru imperatoru Klaudiju, vienlaikus vīru pārliecinot par to, ka zīmes runā viņam par sliktu un tikai atļauja viņai precēties ar šo jaunekli dotu iespēju viņam izvairīties no likstām. Šo intrigu atklāja, un abi mīlnieki tika nogalināti.
Šāda sieviete agrīnajā Romā nebūtu iedomājama. Mesalīna it kā reprezentēja vesela sabiedrības slāņa izlaidību, kas divus gadsimtus vēlāk imperatora Heliogabala laikā iegrima seksuālajās izvirtībās.
Secinājumi
Pēc visas līdz mūsdienām nonākušās informācijas, nevar pilnīgi spriest par sievieti, jo laulību pārkāpējas, pavedējas, indētājas deva satīrai, epigrammām daudz interesantāku materiālu, nekā par vienkāršu ģimenes sievieti, kura laiku pavadīja ar saviem bērniem, uzturoties mājās un vērpjot dziju.
Ar Romas mērauklu nevar mērīt visu valsti – visos laikos un visās tautās dzīve galvaspilsētā vienmēr ir ritējusi trokšņaināk un izlaidīgāk, ar lielāku necieņu pret noteiktajām morāles un pieklājības normām, nekā pārējā valstī. Plīnijs izsakās par Ziemeļitāliju, kā par novadu, kur glabā godīgumu, mērenību un senu laucinieku vienkāršību.
Obligāti ir jānovelk robeža starp bagāto aristokrātu slāni, kur ikdienišķo rūpju trūkums un dīkdienība veidoja atmosfēru, kurā bija viegli novirzīties no pareizā ceļa, un vidēji turīgo un nabadzīgo slāni, kur uz sievas pleciem gūlās mājas rūpes un no viņas centības un prasmēm bija atkarīga visas ģimenes labklājība. Mūsu rīcībā diemžēl vairāk ir dokumentālo liecību par bagāto slāni. Nabadzīgais slānis acīmredzot neuzskatīja par vajadzīgu atstāt liecības par labajām sievietēm, bieži vien mīlestības un pateicības vārdi palika tikai viņu sirdīs.
…
