Sievietes iekšējās pasaules attēlojums Aspazijas dramaturģijā

Secinājumi
Vairāku Aspazijas darbu centrālā tēma 90. gados ir cīņa par sievietes emancipāciju, par sievietes līdztiesību vīrietim garīgajā darbā un sabiedriskajā dzīvē. Latviešu konservatīvie laikraksti bieži publicē garus rakstus par to, ka sievietes mūžsenais uzdevums ir ģimenes kopšana un mājas saimniecības vadīšana, ka gara attīstība nenes sievietei laimi un izkropļo tās dabu. Ja sieviete iesaistās ražošanā, viņa saņem zemāku atalgojumu nekā vīrietis. Tā kā vīrs parasti ir vienīgais pelnītājs, tad sieva ir no viņa pilnīgi atkarīga.
Jaunās strāvas laikā dzejniece vairākos darbos prasa sievietes tiesību paplašināšanu, sabiedrisko aizspriedumu aizmēšanu. Arī vēlākajos gados Aspazija daudzkārt atgriežas pie sievietes tiesību jautājuma, turpinādama un paplašinādama Jaunās strāvas laikā izteiktās domas. Viņas uzmanība koncentrējas uz sieviešu inteliģences slāņa izveidošanu, uz to, lai sieviete varētu piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, pildīt ārstes, skolotājas un ierēdnes pienākumus.
Referātam izvēlētās lugas “Vaidelote” un “Zaudētās tiesības” problēmas ir pretējas, bet tajā pašā laikā vienas un tās pašas. Kopējs abām lugām ir tas fakts, ka abās vadošajās lomās sievietes tiecas pēc brīvības. Mirdza un Asja – pēc garīgas brīvības, Laima – pēc neatkarības. “Vaidelotē” parādīta sievietes emocionālā pasaule no bagātas karaļmeitas skatapunkta, kur galvenajai varonei vēl bija nosacīta vara, savukārt “Zaudētajās tiesībās” – no nabadzīgas meitenes skata punkta atspoguļojas, cik viegli ir manipulēt ar nabadzīgu meiteni, kurai nemaz nav citu opciju un kurai jāmokās gan no personīgiem morāļu pārkāpumiem, gan apkārtējo cilvēku pārmetumiem.
…