Lielo mākslinieku īpašība ir tā, ka viņi saviem darbiem sniedz psihiskās un estētiskās vērtības. Viņi dara bagātākas tautas psihisko un dailes vērtību krātuves un līdz ar to ceļ zināmās tautas garīgo kultūru.
Plašā Aspazijas sadalās šādās galvenās grupās :
1)dabas lirika,
2)Mīlas lirika,
3)Sociālā un patriotiskā lirika,
4)Cilvēka dzīves rituma lirika,
5)Izcilpersonības lirika,
6)Filozofiskā lirika.
Katrā no šīm grupām Aspazija sniedz daudz jaunu dailes vērtību. Te aplūkosim to, ko lielā dzejniece sniegusi vērtīgu mīlas lirikā. Aplūkosim to, ko lielā dzejniece sniegusi vērtīgu mīlas lirikā.
Šķiet, nevajadzēs daudz runāt par to, ka mīlai vispār ir liela nozīme katra cilvēka un visas cilvēces dzīvē. Par to ir vienās domās visi cilvēces lielākie domātāji. Tā piemēram vācu lielais filozofs Šopenhauers par mīlas lomu saka :
“... Un ja mēs padomāsim par to ievērojamo lomu, ko seksuālā mīla visās savās pakāpēs un nokrāsās spēlē ne tikai lugās un romānos, bet arī īstenībā, kur viņa pēc dzīvībmīlas ir pati spēcīgākā no visām būtības atsperēm, kur viņa bez mitas aprij pusi no jaunās cilvēces spēkiem un domām, kur viņa ir gandrīz katras cilvēcīgas cenšanās gala mērķis; ja padomāsim, ka viņa atstāj kaitīgu iespaidu uz visievērojamākiem darbiem un notikumiem, ka viņa ik stundas pārtrauc visnopietnākās nodarbības, dažreiz uz neilgu laiku samulsina pat vislielākos garus, ka viņa kā nelūgta viešņa nekautrēdamās iezoga ar visām savām grabažām pat vīru konferencēs un zinātnieku pētījumu darbā, ar savām zīmītēm un matu sprogām iemanās ministru portfeļos un filozofu manuskriptos, ka viņa katru dienu cilvēkus uzmudina visriskantākiem un ļaunākiem darbiem, ka viņa ārda visdārgākās un tuvākās cilvēku attiecības un visciešākās saites, ka viņa prasa sev par upuri te veselību, te dzīvību, te bagātību, te sabiedrisko stāvokli un laimi, ka viņa atņem sirdsapziņu godīgam cilvēkam, padara uzticīgu par nodevēju un ka viņa vispār uzst;ajas kā kāds ļauns dēmons, kas cenšas visu apgāzt, sajaukt un izputināt, - ja visu to apdomāsim, tad gribot negribot mums būs jāizsauc : kādēļ viss šis troksnis un uztraukums, visas šīs bailes un bēdas ?...”…
