Silīcijskābes sāļi – silikāti, ārkārtīgi izplatīti dabā. Kā jau bija sacīts, zemes garozs sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda un dažādiem silikātiem. Pie dabiskiem silikātiem pieder lauku špati, vizlas, māli, azbests, talks un daudzi citi minerāli. Silikāti ieiet kā sastāvdaļa daudzos iežos, kā granītā, gneisā, bazaltā, dažādos nogulumiežos u.t.t.
Daudzi dārgakmeņi, kā piemēram, smaragds, topāzs, akvamarīns, ir labi izveidoti dabisko kristālu kristāli.
Dabisko kristālu sastāvs vairumā gadījumu izsakāms ar diezgan komplicētām formulām. Formulu sarežģītības un pilisilīcijkābu nenoteiktības dēļ to formulas pieņemts rakstīt citādi nekā parasto sāļu formulas.
Dažu dabisko silikātu formulas:
Kaolins Al2O3 ∙ 2SiO2 ∙ 2H2O vai H4Al2Si2O9
Vizla, baltā K2O ∙ 3Al2O3 ∙ 6SiO2 ∙ 2H2O vai H4K2Al6Si6O24
Azbests CaO ∙ 3MgO ∙ 4SiO2 vai CaMg3Si4O12
Visvairāk dabā izplatīti tā sauktie alumosilikāti, t.i., silikāti, kas satur alumīniju. Paši svarīgākie no tiem ir lauku špati.
Lauku špatu sastāvā bez silīcija un alumīnija oksīdiem ieiet vēl kālija, nātrija un kalcija oksīdi. Parastai lauku špats jeb ortoklazs satur kālija oksīdu; tā sastāvu var izteikt ar formulu K2O ∙ Al2O3 ∙ 6SiO2 . Lauku špatu parastā krāsa – balta vai sarkana. Tie sastopami kā nepārtraukti izgulumi, tā arī atrodami kā saliktu iežu sastāvdaļa.…
