Siltumnīcas efekts

Atlikušo daļu galvenokārt veido argons, neons un oglekļa dioksīds. Dažādu gāzu blīvums atmosfērā nosaka Saules siltuma daudzumu, kas sasniedz Zemi un kas tiek atstarots atpakaļ kosmiskajā telpā. Gāzes nosaka arī to siltuma daudzumu, kas paliek atmosfērā.
Atmosfēras slānis, kas aptver planētu, nodrošina dzīvības rašanos, pastāvēšanu un darbojas līdzīgi siltumnīcas darbības principam – saglabā to siltuma daļu, kas tiek atstarota no Zemes. Šis process regulē dabiskos klimata apstākļus un nodrošina pietiekamu siltumu un mitrumu līmeni, lai uz Zemes varētu pastāvēt dzīvība. Ja nebūtu šī siltumnīcas efekta, Zemes vidējā temperatūra būtu nevis +150C kā patlaban, bet gan -180C. Palielinoties gāzu daudzumam, palielinās gaisa temperatūra atmosfērā, kas rada globālu Zemes sasilšanu un izsauc izmaiņas klimatā. Tas ir mākslīgais siltumnīcas efekts. Vislielāko ietekmi uz atmosfēras procesiem rada aizvien pieaugošā CO2 emisija.
Normālais siltumnīcas efekts.
Saules gaisma ("redzamais starojums") ieplūst caur siltumnīcas stiklu, un to uzņem tie augi, kuri atrodas iekšpusē.
Augi izdala siltumu ("infrasarkano starojumu"). Tas ir neredzams, bet to var sajust.
Daļa siltuma izplūst atpakaļ laukā no siltumnīcas, bet ne viss siltums. Siltumnīcas stikls atstaro daļu infrasarkanā starojuma, tāpēc siltumnīca no iekšpuses sasilst.…