Tikai retajam dzīve ir kā rožu dārzs. Bieži vien rūpes un nepatikšanas seko citai citai. Tikko viena nelaime ir pārvarēta, pie apvāršņa parādās nākošā. Bieži, nākošo likteņa triecienu gaidot, mēs neapzināti sasprindzināmies, un līdz ar to sākas bioķīmiska reakcija, kas rada spriedzes hormonu ieplūšanu asinīs. Ķermenis ir gatavs vai nu cīnīties, vai bēgt no draudošajām briesmām. Stress saēd cilvēka dvēseli gluži kā rūsa dzelzi. Ja cilvēks jūt, ka no visa "var dabūt sirmus matus", ka katrs sīkums liek "uzsprāgt", darīšana ir ar pārmērīgu stresu vai ilglaicīgu spēcīgu kairinātāju, ar kuru organisms nespēj tikt galā.
Smaguma sajūtu, nomāktību un satraukumu ir jutis ikviens kaut mazliet aktīvs cilvēks, jo mēdz teikt, ka pilnīgi brīvs no stresa ir tikai tas, kurš ir jau viņsaulē. Kā atzīst psihologi, stress ir ikdienišķa un normāla parādība, kas dzīvē palīdz izturēt izaicinājumus un tikt gala ar bīstamām situācijām. Tas nozīmē, ka ne visi stresa veidi ir negatīvi. Mērenam stresam ir pozitīva un pat spēcinoša ietekme, jo tas atmodina radošo enerģiju un rosina motivāciju. Izvairīties no stresa nelīdz ne intensīvs darbs, ne rosīga sabiedriskā dzīve, pat ikdienišķā ģimenes dzīve nespēj no tā pasargāt - mums jāmācās pielāgoties stresam. Tāpēc es šajā referātā aprakstīšu vienu stresa pārvarēšanas modeli. Mans mērķis ir izprast šī modeļa būtību, kā arī noskaidrot kā šīs modelis var palīdzēt man un man apkārt esošiem cilvēkiem tikt galā ar stresu un tā izraisītām blakusparādībām, piem. bezmiegu.…