Sirdsapziņas loma vides aizsardzībā

Liela ietekme ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā ir pastāvošajai politikai. Savādi šķiet, ka vēl 21. gadsimtā, demokrātiskās valstīs notiek dažādu faktu sagrozīšana un cenzēšana. Konkrēti šajā gadījumā domāju par ASV. 2001. gada sākumā prezidents Bušs nolīga juristu Filipu Kūniju par Baltā nama vides politikas vadītāju. Jāpiezīmē, ka Kūnijam nebija nekādas atbildošas izglītības. AVS prezidents viņu pilnvaroju rediģēt un cenzēt globālās sasilšanas oficiālos novērojumus. 2005. gadā pateicoties kādam anonīmam ziņotājam šis fakts nāca gaismā un atklājās, ka Kūnijs bija rūpīgi izsvītrojis visas norādes uz briesmām, kādas globālā sasilšana rada cilvēkiem. Šādi cilvēki kā Filips Kūnijs strādā, lai amerikāņus pārliecinātu par to, ka globālās sasilšanas problēma nav reāla un ir daudz mazāk bīstama un ka viņi nekādā ziņā nav atbildīgi par šīs problēmas rašanos. Ir pilnīgi saprotams, kādēļ ASV valdība cenšas saviem pilsoņiem iestāstīt šādu pārliecību, jo ASV ir atbildīga par lielāka daudzuma siltumnīcas efekta gāzu ( SEG ) iepludināšanu atmosfērā nekā lielākā daļa Āzijas kopā. ASV devums globālās sasilšanas veicināšanā ir 30,3% kamēr Krievijas, kura teritoriālā ziņā ir lielāka, tikai 13,7%. Manuprāt, fakta noliegšana, slēpšana un izvairīšanās no atbildības nebūt nav tas labākais risinājums. Viņi gaida, cerēdami uz labāko.
No kļūdām mācās. Cilvēce savas eksistences laikā ir pieļāvusi daudz kļūdu, kuru sekas nu jau vairs nav novēršamas un labojamas, bet, cerams, ka mēs no tām mācīsimies un cilvēki ar tīru- „zaļu” sirdsapziņu izglābs Zemes dzīvnieku un augu pasauli, kā arī radīs līdzsvaru starp cilvēku un tā apkārtējo vidi.

…