Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:795519
 
Evaluation:
Published: 26.05.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 6 units
References: Not used
Extract

Upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm ir milzīga nozīme cilvēka dzīvē. Daudzās pilsētās upes ir galvenais ūdens avots, kas ir nepieciešams, lai cilvēki spētu izdzīvot, turklāt, no jūrām, upēm un ezeriem mēs iegūstam zivis un citus vērtīgus produktus. Tāpēc ir ļoti svarīgi rūpēties par ūdenstilpju tīrību, tās nepiesārņot. Piesārņojumam nemaz obligāti nav jābūt toksiskam, lai izraisītu ūdens organismu bojāeju vai arī lai samazinātu ūdens kvalitāti. Šādi piesārņojuma veidi, piemēram, ir organiskās atliekas, fosfāts un nitrāti, kas veicina eitrofikācijas procesus. Vērojot ūdenstilpes, var redzēt, ka daudzas no tām ar laiku aizaug. Šāda ūdens „apdzīvotība” ar ūdenszālēm un aļģēm padara upes un ezerus nepatīkamus peldēšanai. Dažas aļģes, kas spēj uzaudzēt garus dzinumus, aptinas ap dzenskrūvi, tādā veidā padarot neiespējamu kuteru un motorlaivu pārvietošanos. Ūdens šādās ūdenstilpēs kļūst duļķains, saputojies, mainās arī ūdens krāsa. Strauja aļģu un jūraszāļu populācija nodara lielu kaitējumu. Vētras vai ļoti stipra vēja laikā aļģes var nokļūt krastā un turpat iet bojā, pūstošas aļģes rada nepatīkamu smaku. Zivis šādā gadījumā piedzīvo nopietnas grūtības, jo naktīs visu vai gandrīz visu ūdens skābekli augi izmanto elpošanai, neko neatstājot zivīm. Tas viss kļūst par iemeslu eitrofikācijas procesam. Eitrofikācijas process notiek dabiskā veidā, tomēr lielā mērā tas notiek arī cilvēku darbības dēļ, jo īpaši tādēļ, ka ūdenstilpēs tiek novadīts pilsētu vai rūpniecības notekūdens.
Viena no vissliktākajām eitrofikācijas sekām ir skābekļa satura maiņa ūdenī. Izrādās, ka skābeklis ir vajadzīgs ne tikai dzīvei uz zemes, bet arī dzīvei ūdenī. Ūdenī organiskās atliekas oksidējas baktēriju un citu mikroorganismu dēļ. Lai oksidētos, mikroorganismiem ir nepieciešams skābeklis, kas izšķīdināts ūdenī. Daudzi derīgi upju iedzīvotāji ar lielām grūtībām pārdzīvo skābekļa satura ūdenī mazināšanos vai arī vispār nespēj eksistēt šādos apstākļos.
Mēs redzam, ka eitrofikācija un skābekļa samazināšanās ūdenī, kas saistīta ar to, izraisa nopietnas problēmas, tāpēc es nolēmu noskaidrot, kāds ir skābekļa līmenis Latvijas ūdeņos, kā arī salīdzināt to ar nepieciešamo skābekļa līmeni, kas spēj nodrošināt normālu dzīvi ūdenstilpēs.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register