1. SKĀBIE LIETI UN TO VEIDOŠANĀS
Skābais lietus – jebkurš nokrišņu veids, kurš ir piesārņots ar dažādiem skābju saturošiem oksīdiem (NO, NO2, SO2,SO3) , nonākot atmosfērā lielā daudzumā var izraisīt vides piesārņojumu (skat.1.Attēls). Nokrišņu paskābināšanos rada sēra un slāpekļa oksīdu fotoķīmiska oksidēšanās atmosfērā, tālākā reakcija ar atmosfērā esošajiem ūdens tvaikiem, veidojot sērskābi, slāpekļskābi un sērpaskābi, un turpmākā izkrišana ar nokrišņiem lietus vai sniega veidā. Rezultātā lietus ūdeņi satur skābes, to pH līmenis pazeminās. Pie nopietniem apdraudzējumiem tas var sasniegt – pH 2-3. Savukārt, nokrišņu normāls skābums veidojas (pH 5,7), izšķīstos atmosfēras ūdens pilienos dabiskajam gaisa komponentam – oglekļa dioksīdam. Dažkārt tas ir viegli bāzisks (pH 7,1 – 8,0). To izraisa jūras un okeānu sāļu aerosolu ietekme vai atmosfērā nokļuvušie augsnes erozijas veidotie aerosoli. Taču, kad lietus ūdeņu pH skaitlis pazeminās zem vērtības 5,6, tad tā jau ir nopietna problēma. Vistiešākajā viedā pasaule ar to saskārās pēc 2.Pasaules kara.