R.Šteiners iemiesoja savā skolā viņa izstrādāto filozofisko mācību-antroposopiju,saskaņā ar kuru izzināšanas spējas attīstība ved cilvēku uz pilnību.Antroposofija savieno sevī subjektīva ideālisma(īstenība kā gara pašizpausme),Gētes objektīvā ideālisma,kā arī kristietības elementus.
Viņa teorijā bērns-garīga būtne,kurai bez fiziskā ķermeņa ir arī dvēsele-dievišķīgs sākums.Bērns-Dieva daļa nonāk uz Zemes ar noteiktu misiju.Atrbrīvot bērnu,ļaut šai misijai īstenoties-skolas pamata uzdevums.
Viņš sāka ar to,ka ieviesa jaunu apmācības metodiku,kurā ietilpa modificēti mājas uzdevumi,kas ir saskaņoti ar cilvēka individuālām spējām,un ļau tos mērķtiecigi attīstīt.Pēc viņa domām ,nevar būt nekas sliktāks,kā piespiest cilvēku(bērnu) mācīties spēlējot.”Ja skolotājs rada apstakļus,lai bērns mācītos spēlējot,tad rezultātā bērni,kļustot pieaguši pārvērtīs dzīvi par izpriecu”.Viņš izlēmīgi cīnījās pret „koķetēšanu un pasaku stāstīšanu”,kā arī pret dogmu:”mācību stundai ir jābūt par prieku bērniem”.”Lai dažas lietas nesniedz bērniem prieku-tās vienalga ir jādara.Ja skolotāja nolems sniegt bērniem prieku prieku un tikai prieku,tad bērnam nekad neattīstīsies pienākuma sajūta.…