Skolas psihologa metodiskais darbs ar skolēniem virzīts no kvantitatīvas pieejas uz kvalitatīvo. Tāda situācija veidojas sakarā ar to, ka psihologa slodze skolā 600 cilvēki, no kuriem nepieciešami izdalīt problemātiskus, lai tālāk ar viņiem strādāt jau kvalitatīvi.
Darba kvantitatīvais virziens
Lai veikt šo darba posmu, nepieciešams metodiskais darbs skrininga veidā.
Skrinings: viens no grupas (masu) diagnosticēšanas paņēmieniem. Krievu valodā definīcija skan ka "сравнительный срез". Ar skrininga palīdzību var konstatēt piemērām skolēna gatavības pakāpi mācību procesām. Viena no metodikam, kuru var pielietot skrininga veikšanai jebkurām skolas vecumam ir “Tuluz-Pjerona tests” ( korektūrā prove). Pašlaik šī metodika jau gatavojas adaptācijai Latvijā. Pašu testu plašāk neapraksīšu, tā ir standartā korektūras prove ar kuru var iepazīties metodiskā aprakstā.
Iegūto materiālu apkopo un apstrāda ar statistisko metožu palīdzību. Šī etapa sekmīgai veikšanai nepieciešams:
1.Standartizēta (vēlams Latvijā adaptēta) metodika ar aprakstu, kvalitatīvām veidlapām un testa atslēgam.
2.Psihologa dators (gribas pasvītrot, ka datoram jābūt psihologa kabinetā vai jābūt iespējai mierīgi strādāt).
3.Paša psihologa kompetence:
a)Izvelētas metodikas ietvaros (arī teorētiskajā pamatā),
b)matemātiskā statistikā,
c)datora lietošanā (Excel programmā).
Rezultātus ranžējot, skolas psihologs izdala trīs grupas : normatīvie rezultāti (skolēnu lielākā daļa), augstie un vājie rezultāti (skolēnu mazākas daļas).…