Sociālā nodrošināšana ir palīdzības garantija, ko nodrošina valsts, kā arī privātas organizācijas. Sociālo aizsardzību tiek nodrošināta visiem iedzīvotājiem, bet parasti to sniedz atsevišķām cilvēku grupām, kā, piemēram, vientuļajām mātēm, daudzbērnu ģimenēm, sociālā riska ģimenēm, pensionāriem, invalīdiem un tā tālāk. Plašākā mērogā sociālais nodrošinājums var tikt sniegts arī privātām organizācijām; to nodrošina apdrošināšanas kompānijas. 1
Valstī ir izveidots sociālās politikas pasākumu kopums – sociālās drošības sistēma, kuras mērķis ir kompensēt iedzīvotājiem sociālo risku radītos materiālos, morālos un fiziskos zaudējumus. Sociālā riska situācijas ir darba nespēja, slimības darba traumas vai invaliditātes dēļ, kā arī vecums, bezdarbs, maternitāte, tuvinieka nāve, apgādnieka zaudējums, t.i., problēmu kopums, kas aktuāls ikvienam valsts iedzīvotājam, jo kādam no sociālajiem riskiem var tikt pakļauts katrs neatkarīgi no vecuma, izglītības, nodarbošanās veida u.tml.
Sociālās aizsardzības modeļa termins nozīmē organizācijas principu un sociālo programmu funkcionēšanas nodrošināšanu. Atbilstoši Eiropas Komisijas ziņojumam (1995.gads), ES valstīs dominē 4 galvenie modeļi : kontinentālais, anglo – sakšu, skandināvu un dienvideiropas modelis.2
Uzkrājuma modelis-uzkrājuma modelim raksturīgs veidot sociālo maksājumu uzkrājumu, tas ir saistīts ar privātiem pensiju fondiem. Šādā modelī pastāv stipra atšķirība starp pensionāriem, jo ,jo lielākas ir iemaksas privātajā pensiju fondā, jo lielāki ir sociālie pabalsti. Šāds modelis ir Itālijā(arī Spānijā un Portugālē). Jāpiebilst ,ka šajā valstī ir ļoti lielas problēmas ar ārējo parādu tieši saistībā ar sociālā nodrošinājuma sistēmu.
Bezuzkrājuma modelim raksturīga naudas plūsma, tātad netiek veikti uzkrājumi, tas nozīmē ,ka tā sociālā nauda, kas ieplūst budžetā, uzreiz aizplūst, lai nodrošinātu ar sociālajiem pabalstiem tos, kam tie nepieciešami. Šāds modelis raksturīgs Anglijā, Vācijā, Austrijā un arī Latvijā. …
