7. Secinājumi
Analizējot un veicot kopsavilkumu par sociālās apmaiņas teoriju, nonāku pie secinājumu, ka lielākoties viss kas tiek veikt savstarpēji - saruna, mīlestība, darbs, sasveicināšanās, tiek uzskatīta par sociālu apmaiņu. Piemēram, sarunā ar partneri mēs veltam tam savu laiku, informāciju un pretim iegūstam jaunu informāciju, iespējams patīkamu kopā pavadītu laiku. Tā tiek ļoti pielīdzināta ekonomiskajai apmaiņai. Tikai ekonomiskā vairāk ir tendēta uz materiālo un finansiālo , bet sociālajā apmaiņā tam visam nāk klāt arī estētiskais, psiholoģiskais un morālo apmaiņu. Piemēram, pēc L. Saīda un A. Harisona (1977) pētījuma iepazīšanās sludinājumos, pētnieki atklāja tipisku modeli pašapmierināšanās vajadzībām. Sieviete piedāvā vizuālo pievilcību apmaiņā pret materiālo statusu. Vīrieši savukārt sniedz nepieciešamo finansiālo atbalstu vizuāli pievilcīgām sievietēm. [1.]
Gluži kā arī citās teorijās arī šinī ir savi plusi un mīnusi. Teorijai vajadzētu smalkāk pētīt cilvēku kultūras, jo ir kultūras, kurām nav raksturīgu gaidīt apbalvojumu. Bet teorija ļoti smalki un detalizēti sniedz informāciju par to kā savstarpēji gūt labumu sadarbojoties. Māca sasniegt labus rezultātus darbā un veikt produktīvu attīstību izmantojot cilvēkus kā resursus pretim tiem dodot novērtējumu un atalgojumu. Protams, ir iespējami pārtrauktas attiecības, sadarbība. Ka arī nereti ir sastopami altruisti un egoisti, kuri katrs gūst labumu sev, kurš uzupurējoties, bet kurš ņemot visu ko otrs sniedz. Mēdz arī būt neobjektīva apmaiņa, nesot aiz sevis pieredzi ko cilvēks var analizēt un veikt secinājumus turpmākajās sociālajās apmaiņās. Pieredze ļoti ietekmē turpmākās attiecības kā ar konkrēto partneri un ar turpmākajiem potenciālajiem partneriem.
…