Secinājumi
1. Informācijas un telekomunikāciju tehnoloģiju attīstība pasaulē noris ļoti strauji. Ar jaunu tehnoloģiju izstrādāšanu mainās arī tradicionālo noziegumu struktūra, proti, parādās kvalitatīvi jauni un sarežģīti noziegumu veidi.
2. Kibernoziegumi spēj radīt apdraudējumu gan privātpersonu, gan dažādu uzņēmumu un organizāciju, gan arī valsts interesēm. Par kibernoziegumu upuri var kļūt katrs informācijas tehnoloģiju lietotājs, tai skaitā jebkura fiziska persona, īpaši, ja tā lieto tādus Interneta servisus, kas saistīti ar biznesu un finansu norēķiniem, gan arī jebkurš uzņēmums vai organizācija, vai pat valsts.
3. Nepieciešams nodrošināt personas tiesības gadījumos, kad personas dati tiek nosūtīti no ES uz trešām valstīm, un visos gadījumos, kad tiek skartas personas dalībvalstīs un to datus izmanto vai analizē pakalpojumu sniedzēji trešās valstīs. Tas nozīmē, ka ES aizsardzības standarti ir jāpiemēro neatkarīgi no uzņēmuma vai tā datu apstrādes struktūrvienības ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
4. Mūsdienu globalizētajā pasaulē personas dati tiek nosūtīti, šķērsojot arvien lielāku skaitu virtuālu un ģeogrāfisku robežu, un uzglabāti serveros, kas atrodas dažādās valstīs. Daudzi uzņēmumi piedāvā mākoņdatošanas pakalpojumus, kas ļauj klientiem piekļūt un saglabāt datus attālinātos serveros. Šo faktoru dēļ ir nepieciešama pašreizējo mehānismu uzlabošana datu nosūtīšanai uz trešām valstīm. Tas ietver lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību, t.i., lēmumus, kas apliecina, ka trešā valstī ir "pietiekami" datu aizsardzības standarti, un piemēroti aizsardzības pasākumi, piemēram tipveida līgumu noteikumi vai saistošie uzņēmuma noteikumi, lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni starptautiskās apstrādes darbībās un veicinātu datu …
