Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:733814
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.01.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 55 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  Soda jēdziens un mērķis, tā vēsturiskā attīstība krimināltiesībās    5
2.  Sodu likuma izstrādāšana    12
3.  Soda kā tiesību institūta attīstība citu Eiropas valstu attīstības kontekstā    16
4.  Sodu veidi Latvijā    22
4.1.  Pamatsodi un papildsodi    27
4.2.  Alternatīvie sodu veidi mūsdienās    30
5.  Vispārējais atbrīvošanas no soda raksturojums un veidi    35
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    41
  IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS    44
Extract

Pirms autors sākt detalizēti aplūkot soda jēdzienu un mērķi, ir nepieciešams noskaidrot, ko krimināltiesībās vispār saprot ar sodu sistēmu.
Krimināllikumā1, turpmāk tekstā – KL, ir dota Latvijā pastāvošo kriminālsodu sistēma. Tā būtiski atšķiras no sodu veida uzskaitījuma Latvijas Kriminālkodeksa – izslēgti vairāki sodu veidi (nometinājums, izsūtījums un atbrīvošana no amata, sabiedriskais nopēlums), kurus pēdējos gados tiesu praksē tikpat kā nemaz nepielietoja, bet KL norādīti daži jauni sodu veidi (arests, piespiedu darbs). Tātad sodu sistēma ir likumā noteiktā kārtībā izveidots kriminālsodu izsmeļošs uzskaitījums, kurus tiesa, prokurors var piespriest personām, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus. Latvijā sodu sistēmu saskaņā ar KL veido pamatsodi un papildsodi.
Pamatojoties uz KL 35.panta 1.daļu, kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko personai, kura vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, KL ietvaros valsts vārdā piespriež tiesa vai likumā paredzētajos gadījumos nosaka prokurors, sastādot priekšrakstu par sodu. Svarīgi ir nošķirt kriminālsodu no citiem sodu veidiem. Kriminālsodu raksturo: to var noteikt tikai par tādām darbībām vai bezdarbībām, kuras saskaņā ar KL atzīstamas par noziedzīgu nodarījumu; to var piemērot tiesa vai noteikt prokurors; rada notiesātās personas sodāmību un pēdējais – var piemērot tikai tai personai, kura ir vainīga izdarītajā noziedzīgā nodarījumā. No tā izriet, ka sods ir kā valstiska rakstura ietekmēšanas līdzeklis. Sods izpaužas kā vainīgās personas prettiesiskās rīcības nosodījumā. Latvijas normatīvajos aktos sods nav paredzēts tikai kā līdzeklis vainīgās personas nosodīšanai, bet arī, lai atturētu sodīto personu, kā arī citas personas no turpmākas tiesībpārkāpumu izdarīšanas.
Noziedzības līmenis Latvijā ir augsts, tai skaitā arī nepilngadīgo izdarīto noziegumu līmenis, tas jau vien pastiprina soda mērķa stingrību. Soda mērķis2 ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Soda speciālās prevencijas uzdevums ir panākt, lai notiesātais neizdara jaunus noziedzīgus nodarījumus, bet soda vispārīgās prevencijas uzdevums ir panākt, lai noziedzīgus nodarījumus neizdarītu citas personas. Bet kriminālsodu izpildes uzdevums3 ir nodrošināt notiesātās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register