SECINĀJUMI
Prof. A.Kavalieris publicēja grāmatu par speciālām izmeklēšanas darbībām, un tajā viņš apgalvo, ka aplūkojamo darbību būtiskākā īpatnība, ar ko tās atšķiras no līdz šim laikam veicamajām izmeklēšanas darbībām, ir tā, ka, pirmkārt, personas, pret kurām tas notiek, par to nezina un mēdz turpināt sev ierasto dzīvesveidu un, otrkārt, šajā gadījumā procesa virzītājs tās darbības pats neveic gandrīz nekad, bet uzdod tās izdarīt citiem.
No visa augstāk minētā var secināt, ka speciālās izmeklēšanas darbības var piemērot tikai pēc Kriminālprocesa uzsākšanas. Pēc autora domām, speciālo izmeklēšanas darbību ieviešana Latvijas Republikas likumdošanā ir pozitīvs aspekts, jo tās efektīvi tiek pielietotas Kriminālprocesa ietvaros. Protams, ja aplūkot katru kriminālprocesu atsevišķi, kā arī lēmumus, kuri tika atspoguļoti šajā darbā, kurā tika izmantotas speciālās izmeklēšanas darbības, var konstatēt nepilnības vai pārkāpumus speciālo izmeklēšanas darbību izmantošanā, tāpēc no iegūtās prakses ir jāizdara secinājumi un vai nu ir vairāk jāizglīto amatpersonas, kuras veic minētās darbības vai jāprecizē tiesiskais regulējums. Protams, neiztikt bez stingrākas kontroles.
Izpētot Kriminālprocesa likuma 11.nodaļu, var secināt, ka šajā nodaļā tieši nav noteikta lēmuma pārsūdzības iespēja un kārtība, jo "faktiski ir jāatzīst, ka visa izmeklēšanas darbību procesuālā forma ir caurvīta ar cilvēktiesību ievērošanas garantijām, tāpēc gandrīz ikviena nianse lielākā vai mazākā mērā var tikt saistīta ar cilvēktiesību aspektiem". Pēc autora domām minētā problēma ir jārisina likuma grozījumu ceļā, jo šādai norādei ir jābūt, tā kā "Satversmes tiesa, balstoties uz iepriekšējo praksi, atzina: kaut arī Satversmes 116. pantā, kur norādīti gadījumi, kuros personas tiesības var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, Satversmes 92. pants nav minēts, tomēr tas nenozīmē, ka šīs tiesības ir absolūtas. …
