Līdz šim atrastie senākie raksta pirmsākumi veidoti ļoti tālā pagātnē – 15 – 20 tūkstoš gadiem. Šajos daudzajos gadu tūkstošos rakstam cilvēces vēsturē bijusi ļoti liela nozīme, tas izveidojies par vienu no galvenajiem kultūras faktoriem. Radies pirmatnējās kultūras apstākļos, raksts pavadījis cilvēci visā tās attīstības gaitā – veicinot cilvēku un tautu savstarpējos sakarus, palīdzot attīstīt cilvēka domāšanu, saglabājot uzskatāmā veidā cilvēka garīgās darbības rezultātus un dodot iespēju iepazīties ar tiem ne tikai laikabiedriem, bet arī nākamajām paaudzēm.
Attīstījies gadu tūkstošos, raksts vēl mūsu dienās saglabājis daudzas iezīmes, kādas tam bija tālā senatnē. Vēl šodien mēs rakstām ar burtiem, ko romieši pazina jau pirms 2000 gadiem, un lietojam dažas nosacītas zīmes, kurām līdzīgas klinšu alās iecirstas jau pirms 10 000 gadiem. Un tomēr, ja salīdzinām senos un mūsdienu rakstus, starpība ir liela: raksts ne tikai kļuvis no atsevišķu cilvēku mākas par miljonu masu piederumu, bet arī tā formas sazarojušas tūkstoš variantu, lai piemērotos katras tautas un pat dialekta īpatnējai izrunai, lai piemērotos arī dažādam raksta lietojumam – gan glītajam daiļrakstam, gan steidzīgajam ikdienas rakstam un ātrajam runu rakstam, gan gravējumiem un kalumiem akmenī, kā arī poligrāfijas tehnikai. Gadu tūkstošos mainījušies arī materiāli, uz kuriem cilvēki rakstījuši, un piederumi, ar kuriem veidotas rakstu zīmes. Cilvēces materiālās kultūras attīstība veicinājusi arī raksta piederumu un materiālu attīstību, un jaunus meklējumus šai virzienā ietekmējusi vienmēr plašā raksta izplatība. Savukārt mainoties raksta piederumiem un materiāliem, sekojušas raksta formu izmaiņas.…
