Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
3,99
You save:
0,68 (17%)
Discounted price*:
3,31
Purchase
Add to Wish List
ID number:448728
Author:
Evaluation:
Published: 25.04.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 9 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Starptautisko valstu teritorijas    4
2.  ANO Drošības padome    5
3.  Starptautisko valstu teritoriju konflikti, to veidi un risināšanas metodes    7
4.  Latvijas iegūtās un zaudētās teritorijas    12
4.1.  Latvijas robežas ar Lietuvu    12
4.2.  Latvijas robežas ar Igauniju    14
4.3.  Latvijas robežas ar Krieviju    16
  Kopsavilkums    17
  Literatūras avotu saraksts    18
Extract

4.3. Latvijas robežas ar Krieviju
Abrenes teritorija:
Latvijas un Krievijas valstu robeža tika noteikta saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas-Krievijas miera līgumu. 1925. gada 1. aprīlī tika izveidots Jaunlatgales apriņķis ar centru Jaunlatgales pilsētā. 1938. gada 1. aprīlī pilsētu un apriņķi pārdēvēja senlatviešu zemes vārdā par Abreni. Abrenes apriņķī atradās Abrenes un Balvu pilsētas. 1929. gadā Abrenes apriņķī bija 12 pagasti, 1935. gadā – 13, bet 1940. gadā – 15.
1935. gada tautas skaitīšanas rezultāti uzrādīja, ka Abrenes apriņķī dzīvoja 60145 latvieši, 45885 krievi, 1558 ebreji un 648 baltkrievi. Abrenes pilsētā no 1242 iedzīvotājiem 484 bija latvieši. 1940. gadā prettiesiski okupēja un anektēja Latvijas Republiku. 1944. gadā 23. augustā atdalīja 1075,31 km² Latvijas teritorijas (1,64% no Latvijas kopplatības) – Abrenes pilsētu un sešus apriņķa pagastus (Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastus)- iekļāva Krievijas PFSR Pleskavas apgabala sastāvā. Kā viens no pamatojumiem robežas maiņai no Krievijas puses tika minēts lielais krievu iedzīvotāju īpatsvars šajā teritorijā. Latvieši šajos pagastos un Abrenes pilsētā bija mazākumā (17% – Kacēnu pagastā, 5% – Linavas pagastā, 32% – Purvmalas pagastā, 5% – Augšpils pagastā, 4% – Gauru pagastā, 39% – Abrenes pilsētā). Visa Abrenes teritorijas sagrābšana tika „izspēlēta” pēc klasiska komunistu scenārija – viss it kā notika pēc pašu Latvijas darbaļaužu vēlmes. Latvijas PSR Augstākas Padomes Prezidijs 1944. gada augustā pats „lūdza” PSRS valdību atdalīt no Latvijas teritorijas zināmus apgabalus, kur krievi ir vairākumā, un pievienot tos Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas teritorijai. Pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas 2007. gadā Latvija atteicās no pretenzijām uz Abrenes teritorijām .

Kopsavilkums
Pasaulē kopš cilvēces izveidošanās pastāvējuši konflikti, ir tikai mainījušies šo konfliktu raksturs un cēloņi. Visu konfliktu galvenā īpašība, ka abas puses iezīmē viena otrā ienaidnieka tēlu.
Visiem kariem parasti seko iznīcība. Tie ir lieli civiliedzīvotāju upuri, izpostītas pilsētas, iznīcināta ekonomika un saimniecība. Pasaulē pietiek tādu valstu, kas nespēj atgūties no konfliktiem, kuri ir notikuši šajās valstīs. Tomēr vislielākā iznīcība, kas var būt pēc konfliktiem tie ir civiliedzīvotāju zaudējumi. Nerunājot par sausumu, badu, slimības, kas vienmēr seko pēc kara. Jebkurā pilsētā cik neskaties var pamanīt to kad bojāgājušo mierīgo iedzīvotāju ir daudz vairāk nekā pašu karavīru. Visnopietnākās sekas būtu ja no valsts, kurā notiek konflikti, pāriet uz kaimiņvalsti. Karš kaimiņvalsti ietekmē ekonomiski. Tiek pārrauti tirdznieciskie sakari, valsts var kļūt par bāzi kādas citas karojošas valsts karaspēkam.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,23 €
Work pack Nr. 1331867
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Starptautiskie valstu teritoriju konflikti. Konfliktu veidi un risināšanas metodes”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/448728

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register