Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:956124
 
Author:
Evaluation:
Published: 25.04.2013.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
  Starptautisko tiesību jēdziens    4
  Starptautisko tiesību iedalījums    10
  Starptautisko publisko tiesību atšķirība no starptautiskajām privāttiesībām    11
  Kopsavilkums    13
  Izmantotā literatūra    14
Extract

Georgs Švarcenbergs rakstīja, ka „pasaules tiesības (world law) kopš19.gadsimta darbojas starp subjektiem, kuri ir „starptautiskās personas” (international persons). Turpretim viss, kas nav šādas starptautiskās personas, varot būt vienīgi starptautisko tiesību objekti.”
Pēc ViljamaHalla, „starptautisko tiesību būtību veido zināmi uzvedības noteikumi, kuru modernās, civilizētās valstis uzskata par saistošiem to savstarpējās attiecībās citai ar citu un kurus nodrošina ar tādu spēku pēc dabas un pakāpes, kas ir salīdzināms ar spēku, kurš piespiež apzinīgu personu pkļauties viņa valsts likumiem un kurus tie arī uzskata par saistošiem un īstenojamiem piespiedu kārtā ar atbilstošu līdzekļu palīdzību šo noteikumu pārkāpuma gadījumā.”
Čens pamatoti kritizē vienu no pastāvošajām ne visai pamatotajām koncepcijām – normatīvistu koncepciju (rule oriented approach) par starptautiskajām tiesībām kā „statisku atsevišķi norobežotu, pašpietiekamu noteikumu apkopojumu, kuriem ir autonoms dotums un kuri darbojas paši no sevis” (body of auto-operational self-contained rules, that are given). Čens raksta, ka starptautiskās tiesības ir nepārtrukts autoratīvu lēmumu process. Tās nevar atbilstoši aprakstīt kā no pagātnes izrietošus, terminētus lēmumus. „Noteikumi paši no sevis neīsteno un nemainās paši no sevis. Noteikumus veido un piemēro cilvēki.”
Čens uzskata, ka starptautisko tiesību izpētē liela uzmanība jāveltī arī tās politikas izpētei, kuras īstenošanai noteiktās normas ir pieņemtas, tiek uzturētas un tam, kādas ir to noteikto vērtību alternatīvas, jo lēmumus nepiņem neitrāli lēmumu pieņēmēji. Noteikumus nevar atdalīt no politikas konteksta. Tie nepastāv vakuumā un neko neizlemj, izlemj cilvēki. Noteikumi dod vienīgi ievirzi jautājum izlemšanai.
M.Šovs raksta, ka starptautiskās tiesības ir daudz virāk nekā noteikumu kopums. Tās ir kultūra tās plašākajā izpretnē tādejādi, ka tās veido metodi prasību un pretprasību iesniegšanai un dod ietvarus to izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai.
Starptautiskās tiesības darbojas konkrētā pasaules sistēmā un situācijā, iesaistot veselu darbojošos loku, sākot no valstīm un starptautiskajām organizācijām un beidzot ar fiziskajām un juridiskajām personām – firmām, kad jāīsteno minēto tiesību subjektu vajazības un centieni.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1331869
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register