Līdz Otrajam pasaules karam nosacīti var runāt par “naturālo saimniecību” vienas valsts ietvaros, proti ,vairums ekonomisko aktivitāsu norisinājās valsts iekšienē.Savukārt pēc Otrā pasaules kara ļoti strauji pieauga gan to preču skaits, kas tiek ražots vienā valstī, bet tirgotas citā,gan to cilvēku skaits, kas būdami vienas Eiropas valsts pilsoņi, vēlējās darboties citā valstī.Tādējādi radās nepieciešamība izveidot starptautisku sadarbības modeli, kas nodrošinātu iespējami vieglāku šādu starpvalstu ekonomisko aktivitāšu veikšanu
Starptautiskās tirdzniecības tiesības ir kompleksa tiesību sistēma, kas apvieno valstu iekšējās likumdošanas,starptautisko līgumu un paražu normas,kuras regulē mantiskās attiecības ar ārvalstu elementu, kolīzijas un materiāli tiesisko metožu palīdzību.Regulēšanas priekšmets ir starptautiskas tirgus attiecības, kurām nav varas raksturs.
Tirdzniecības valstīs dažādi tiek veikta tirdzniecības tiesību kodifikācija, gan kā patstāvīgu tiesību gan kā civiltiesību daļa. Pārsvarā eksistē civiltiesību duālisms un fakts, ka gan vienas gan otras regulē īpašumtiesības un precei - īpašumam tiek noteikta vērtība naudā, atseviškos gadījumos rada pretrunas tirdznecības un civiltiesību normās.
Juridiskajā literatūrā atzīmēts, ka galvenā tendence civiltiesību un tirdzniecības tiesību attīstībā ir unifikācija, tas ir to satuvināšana, analoģisku jautājumu vienots novērtējums un vienveidīgu likumu pielietošana.
Starptautiskās tirdzniecības tiesības ir kompleksa tiesību sistēma, kas apvieno valstu iekšējās likumdošanas, starptautisko līgumu un paražu normas ,kuras regulē mantiskās attiecības ar ārvalstu elementu, kolīzijas un materiāli tiesisko metožu palīdzību. Regulēšanas priekšmets ir starptautiskas tirgus attiecības, kurām nav varas raksturs.
Tiesību avoti ir tehniskie līdzekļi, ar kuru palīdzību noteiktā valstī noteiktā periodā veido un precizē juridiskas normas.…
