Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:445951
 
Author:
Evaluation:
Published: 29.05.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Extract

Saskarsmē ar citiem cilvēkiem veids, kā cilvēki uztver viens otru, ir balstīts uz dažādiem sociālās percepcijas jeb uztveres un sapratnes mehānismiem, tie var būt gan sekmējoši, gan traucējoši. Galvenie trīs uztveres sociālpsiholoģiskie mehānismi ir identifikācija, empātija un stereotipizācija.
Identifikācijas procesā cilvēks uztver un mēģina izprast, pielīdzinot sev, tas var notikt gan apzināti, gan neapzināti. Šis sociālās percepcijas mehānisms ir ļoti izplatīts, jo daudz vienkāršāk par citiem cilvēkiem ir spriest pēc sevis. Šāds mehānisms ir pieļaujams komunikācijā ar cilvēkiem, kas ir līdzīgi gan vērtību, gan mērķu, gan dzīvesveida ziņā, taču pilnībā nepieņemami tad, ja cilvēks uzskata, ka pilnīgi visi cilvēki ir līdzīgi viņam.
Empātija ir māka iejusties cita cilvēka „ādā”, veids, kā cilvēki var labāk saprast viens otru, izprotot viņa jūtas, attieksmi un pozīciju. Šāds mehānisms visbiežāk tiek izmantots, kontaktējoties ar tuviem un labi pazīstamiem cilvēkiem, taču var tikt izmantots arī pret jebkuru citu cilvēku.
Stereotipizācija ir stereotipu izmantošana, kontaktējoties ar cilvēkiem. Par stereotipu tiek uzskatīta īpašību piedēvēšana un vispārināšana cilvēkam kā grupas loceklim. Stereotipizācija kā sociālās percepcijas mehānisms tiek izmantots kontaktā ar mazpazīstamiem vai nepazīstamiem cilvēkiem. Bieži vien veids, kā cilvēki izturas viens pret otru ir atkarīgs no tā, pie kādas sociālas grupas viens vai otrs pieder; cilvēkiem pastāv noteikts uzskatu kopums par katru atsevišķu sociālu grupu, vienalga, vai tas ir pareizs, vai nav, esošais uzskatu kopums ietekmē komunikācijas procesu ar cilvēku, kas tiek identificēts nevis kā individualitāte, bet gan kā grupas loceklis. Pastāv gan negatīvi, gan pozitīvi, gan arī neitrāli stereotipi. Tie ir pozitīvi tādā gadījumā, ja cilvēks pieder grupai ar sevišķām uzvedības pazīmēm un īpašībām, kas atvieglo gan komunikāciju (ja ir iepriekšējas zināšanas par īpašībām vai īpatnībām), gan cilvēku atcerēšanos. Stereotipizācija palīdz pielāgoties sociālai videi, atvieglo to, bet stereotipizēta uztvere ir realitātes sagrozīšana, noliedzot īstenību- ka katrs cilvēks ir unikāla, būtiski atšķirīga individualitāte. Unikalitātes noliegšana un cilvēka uztveršana tikai un vienīgi par grupas dalībnieku ir stereotipizēšana negatīvā aspektā, ko var saukt arī par aizspriedumiem. Bieži vien uz grupām balstīta uztvere ir diskriminējoša pret citu grupu dalībniekiem- cilvēks uzskata, ka grupa, kuras pārstāvis ir viņš, ir labāka par citām grupām, pie kurām viņš nepieder-, šāda stereotipizēšana tiek raksturota vai nu kā vienkāršošana, kas padara realitāti vieglāk uztveramu vai arī ļaunākajā gadījumā kā patoloģisku aizspriedumu un sliktu manieru izpausmes līdzekli.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register