Pēc Jāņa Kupča grāmatas “Saskarsmes būtība” ir trīs uztveres mehānismi, kas veido katram cilvēkam raksturīgu saskarsmes partnera uzvedības interpretāciju. Viens no šiem uztveres mehānismiem ir stereotipizācija.
Stereotipizācija – (no gr. val. – ciets un apzīmogots) vispārpieņemts, klasifikācija un novērtējums sociāliem objektiem (notikumiem), kur pamats ir kāds priekšstats (sociālais stereotips). Stereotipizācija parādās kā viens no svarīgākajiem raksturotājiem starp grupu un starp personām, kā arī atspoguļo shematizētu, affektīvu šīs formas sociālo uztveri kā veselu.
Parasti stereotipizāciju izmanto, kontaktējoties ar svešiniekiem vai paviršiem paziņām. Bieži vien arī cilvēku uzvedība tiek izskaidrota ar stereotipizācijas palīdzību, kā piemēram, sociāliem kanoniem, dogmām, standartiem, kategorijām un pazīstamām parādībām. Līdz ar to saskarsmes partneris vairs netiek uztverts kā atsevišķs indivīds, kā neatkārtojama personība, pats par sevi, bet gan kā noteiktas sociālās grupas – konfesijas, politiskās partijas, profesijas, nācijas vai dzimuma pārstāvis (Kupčs, 1997). Kā piemēru stereotipizācijas mehānismam var minēt uzskatu “Sieviete pie stūres? Viss skaidrs!”. Zem tā slēpjas uzskats, ka sievietes nekad nepratīs vadīt auto, ka viņas visbiežāk izraisa autoavārijas, un galu galā, automašīnas nav domātas sievietēm. Tātad jau pats izteiciens parāda attieksmi pret sievietēm, kas vada auto.
No psiholoģiskā skatu punkta stereotipizācija tiek pielietot jebkādām sociālajām grupām vai sabiedrībām, kuras ir bez pietiekamām atšķirību apzināšanās iespējām. “Balstoties uz elementāro vispārpsiholoģisko mehānismu, saistītam ar informācijas atlasīšanu, stetreotipizācija beigās iznāk kā sarežģīta sociālpsiholoģiskā parādība, izpildoša rindu funkciju, no kurām svarīgākās ir personības un grupas identifikācija, iespējami negatīvo attieksmju attaisnošana pret citām grupām utt. …
