Stresa ietekmes pētījumi uz žurku uzvedību Open Field (atvērtā lauka) testā

Visu grupu žurkām var novērot aktivitātes pazemināšanos, salīdzinot ar pirmo minūti, kurā aktivitāte ir salīdzinoši visaugstākā. Tas būtu skaidrojams ar jaunās vides iepazīšanas vēlmi, kas attiecīgi ar katru minūti mazinās. Nav statistiski ticamas atšķirības kopējā distancē, kas tika veikta Open field testa arēnā starp žurkām, kurām tika iepriekš izraisīts papildus stress piespiedu peldēšanas testā un kurām netika izraisīts. Kaut arī lielākoties vērojama tendence, ka pirmajās trijās minūtēs pastiprinātam stresam pakļautie dzīvnieki uzrāda lielāku aktivitāti jeb interesi par jaunajiem apstākļiem, izņemot fizioloģiskā šķīduma kontroles grupu. Iespējams, papildus peldēšanas stress pētījuma dzīvniekus ir tieši motivējis darboties, lai iepazītu testa arēnu. Interesanti, ka dzīvniekiem ar salīdzinoši zemāku vidējo aktivitāti jeb mazāku noieto distanci pirmajā minūtē (piem., amantadīna, mildronāta, rasagilīna grupām) pēc tam piektajā minūtē var novērot tendenci aktivitātei pat pieaugt salīdzinoši pret iepriekšējo minūti vai pret papildus stresētām žurkām. Jāņem vērā arī tas, ka eksperimenta laikā vairākas žurkas atradās vienā būrī un visi būri atradās vienā telpā, tā kā žurkas varēja nodot viena otrai signālus, tādējādi ietekmējot pētījuma rezultātus.

SECINĀJUMI
1. Iepriekš izraisītam stresam piespiedu peldēšanas (Porsolt) testā, kas bija papildus stresa aspekts Open field testa izraisītam stresam, nav būtiska ietekme uz žurku uzvedību.
2. Izmaiņas, kuras tika novērotas, ir saistītas ar aktivitātes pieaugumu, no kā var secināt, ka papildus stresa aspekts ir bijis adaptīvs un motivējošs kļūt aktīvākam.
3. Salīdzinot vielas ar fizioloģisko šķīdumu, var novērot izmaiņas, kas liecina, ka vielas ietekmē žurku uzvedību.
4. Vislielākā ietekme ir rasagilīnam, galvenokārt, pazeminot aktivitāti.
…