Apstākļi, kad cilvēks jūtas morāli vai fiziski pārslogots no tā, ka veicamais un no viņa prasītais pārsniedz viņa prasmes, spējas vai iespējas, rodas neatkarīgi no mums pašiem. Tie var būt mākslīgi radīti stimulēšanai, var būt neapzinātas sakritības, bet visbiežāk tie rodas dabiski un nekontrolējami. Šīs apstākļu radītās sajūtas, reakciju un sekas apzīme bioloģisks termins - stress. Cilvēku nonākšanu stresā rada neatbilstība starp prasībām pret tiem un vispār pieejamiem resursiem, lai šīs prasības pilnvērtīgi izpildītu. Lai arī stresa rašanās ir psiholoģiska, stress tāpat ietekmē cilvēka fizisko veselību. Jebkura stresa situācija cilvēkā rada zināmu satraukumu un emocionālu saspīlējumu. Ja jājautā, vai dzīvot sasprindzinājumā ir labi vai slikti, viennozīmīgas atbildes nav. Pārstrādāties ir mokoši, bet tikpat nogurdinoši ir dzīvot bezdarbībā. Ņemot vērā to, ka cilvēki ir sociālas būtnes, orientētas uz jaunas pieredzes iegūšanu, kas nozīmē tiekšanos pēc noteiktas dzīves aktivitātes pakāpes, liela nozīme ir sabiedriskajām attiecībām, darba videi, vajadzībai sadarboties ar citiem cilvēkiem un sevis izpratnei. Sasprindzinājuma pamatā ir ar šīm vajadzībām saistītie notikumi un procesi, kas var gan palīdzēt, gan cilvēku ierobežot. Stress nelielās devās ir pat veselīgs, tas iedarbojas uz cilvēku motivējoši, ļaujot izdarīt ko būtisku, apkopojot spēkus un uzrādot labākus rezultātus. Lielas devas rada nekontrolētas dusmas, nomāktību, nespēju risināt problēmas prioritārā secībā un arī fiziskā stāvokļa izmaiņas – galvassāpes, bezmiegu, gremošanas traucējumus un citas veselības problēmas. Dinamisks dzīves ritms (darbs – mājas), nemitīga steiga, laika trūkums, karjeras veidošana var radīt dažādas problēmas arī profesionālajā jomā, kas saistītas ar profesionālo izdegšanu. Visvairāk stress ietekmē radošo un apkalpojošo jomu pārstāvjus, kā arī uzņēmumu vadītājus.
