Terminu "stress" ievadīja Nobela prēmijas laureāts Gans Selije. Par to viņš nosauca jebkuru apkārtējās vides vai organisma pārmaiņu, kuri mazina cilvēka adaptāciju un pasliktina pašsajūtu. Tā var būt jebkura slimība, kāds nepatīkams gadījumus arī kas patīkams (bērna piedzimšana, vēlamākā darba dabūšana arī ir stress).
Stress ir bioloģiska, psiholoģiska un sociāla parādība, līdz ar to stresu nav vienkārši ne izmērīt, ne arī definēt, un tam ir dažādi skaidrojumi. Klasiskais: stress ir organisma atbildes reakciju virkne uz spēcīgu kairinātāju (stresora) iedarbību. Svešvārdu vārdnīcā ir teikts, ka stress (angl. stress – sasprindzinājums) – tā ir jūtu pārdzīvojuma forma, kas ietver samērā plašu cilvēka emocionālo stāvokļu loku, ko izsauc daudzi kairinātāji – stresori. Par stresoriem var būt fiziskās, fizioloģiskās un psiholoģiskās slodzes, augstas vai zemas temperatūras, skābekļa trūkums .1 Stresors var būt ikviena ietekme, notikums, situācija, apstākļi, kuriem cilvēkam jāpiemērojas un kas viņam rada grūtības un diskomfortu. Stresors ir arī cilvēka paša attieksme – kā viņš uztver notiekošo un cik lielu nozīmi tam piešķir. Psiholoģijā stresu skaidro ar to izjūtu palīdzību, kādas cilvēku pārņem, saskaroties ar stresoru, - satraukums, sasprindzinājums, apjukums, nemiers nomāktība, trauksme, dusmas vai agresija. Stress tiek raksturots arī kā uztvertie draudi cilvēka fiziskajai vai psiholoģiskajai labsajūtai.
Stresa cēloņi ir meklējami arī pārslodzē, kad ir sajūta ka pienākumi, nepadarītie darbi “nospiež”. Mēs esam kā apburtā lokā, kur no vienas puses ir pienākumi pret darbu, pret kolektīvu, no otras puses psiholoģisks un fizisks spēku izsīkums. Stresa situācijas mazās devās ir neizbēgamas un ir pat vēlamas, jo norūda mūsu organismu. Stress ir cilvēka dzīves ikdienas neatņemama sastāvdaļa, tomēr jāprot atšķirt pieļaujamo stresa devu no pārlieku lielās devas.
Faktori, kuri izsauc stresu, var būt saistīti gan ar darbu vai darba organizāciju, gan cilvēka privāto dzīvi. Vientulības sajūta, izolācija un flustrācija ir biežas parādības mājās strādājošu cilvēku vidū. Turklāt viņi
biezāk nekā birojos vai citur ārpus mājas nodarbinātie jūtas pārstrādājušies un cieš no slimībām, kuras veicina stresu.…
