FAKTORI, KAS NOSAKA TAEKVONDISTU VISPĀRĒJO UN SPECIĀLO AEROBO IZTURĪBU:
1) Sportista aerobās spējas – spējas ilgāku laiku patērēt lielu skābekļa daudzumu enerģētisko procesu nodrošināšanai.
Šo spēju pamatā ir asinsrites, elpošanas orgānu un citu iekšējo orgānu, kā arī vielmaiņas procesu augstas funkcionālās rezerves.
Taekvondo raksturīga īslaicīgā vispārējā aerobā izturība (darbs 3-10 min.). Pēc iestrādāšanās perioda izbeigšanās sportista skābekļa patēriņš sasniedz skābekļa maksimālā patēriņa (SMP) līmeni un tādā noturas līdz darba beigām. SMP ir tiešs šīs izturības rādītājs, kaut gan samērā lielās darba intensitātes nodrošināšanai tiek izmantotas arī anaerobās reakcijas, un darba beigās asinīs uzkrājas daudz pienskābes. Divcīņas sporta veida pārstāvjiem SMP ir apm. 4,8 l/min (salīdz.vidējie rādītāji netrenētiem cilvēkiem ir 2,5-3 l/min)
Tā kā taekvondo sportista galvenais uzdevums ir pārvietot savu ķermeni, izšķirošā nozīme nav max aerobās jaudas absolūtajam lielumam, bet lielumam attiecībā uz ķermeņa masu, attiecīgi skābekļa daudzumam, ko sportists ik minūti spēj izmantot, lai pārnestu vienu kg savas masas. Par labu trenētību liecina augsts relatīvais SMP – acikliskos sporta veidos, kāds ir arī taekvondo, par tādu uzskatāms 65 ml/kg x min.
Sportistam ir jābūt apveltītam ar spēju ātri iestrādāties, tādēļ skābekļa patēriņa līmenis maksimumu sasniedz jau 1,5-2 min.
…